Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
slogs
slogs [sluôgs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Smags priekšmets, ko liek (kam) virsū, lai (to) sablīvētu, saspiestu.
PiemēriAkmens, koka slogs.
  • Akmens, koka slogs.
  • Uzlikt iesālītajam biezpienam nelielu slogu.
  • Likt sēnes zem sloga.
  • pārnestā nozīmē Ezeru klāj ledus slogs.
1.1.pārnestā nozīmē Smagi, grūti apstākļi, apspiestība, arī apgrūtinājums.
PiemēriNabadzības slogs.
  • Nabadzības slogs.
  • Vientulības slogs.
  • Uzņemties atbildības slogu.
  • Atbrīvoties no kredītu sloga.
2.Priekšmets, ko pievieno zvejas tīklam, lai to iegremdētu ūdenī noteiktā dziļumā.
PiemēriZvejas tīklu ar metāla slogiem nolaida jūrā.
  • Zvejas tīklu ar metāla slogiem nolaida jūrā.
3.joma: tehnika Iekārta, ierīce, detaļa, kas (piem., kādā konstrukcijā) rada un nodrošina nepieciešamo, pastāvīgo spēku, spriegumu.
PiemēriSloga bloks.
  • Sloga bloks.
  • Sloga virzulis.
  • Sloga spole.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) slogs kaklā. (Kā) slogs uz kakla. (Uz)gulstas (kā) slogs (arī akmens u. tml.) sirdij.