slotiņa
slotiņa [sluôtiņa] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dem. → slota.
1.1.Neliels rīks (piem., kādas vielas maisīšanai, uzklāšanai, arī priekšmetu slaucīšanai), kas sastāv no dabisku vai mākslīgu šķiedru, putnu spalvu u. tml. saišķa un, parasti, roktura, kāta.
PiemēriUzklāt krāsu uz stikla ar slotiņu.
Stabili vārdu savienojumiPutojamā slotiņa. Putu slotiņa. Pūdera slotiņa.