darīt
darīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Veikt (kādu darbību); būt aizņemtam, nodarbinātam (ar ko).
PiemēriDarīt dārza, saimniecības, mājas darbus.
Stabili vārdu savienojumiDarīt sev galu.
2. Rīkoties, izturēties (kādā veidā).
PiemēriJāsāk kaut kas darīt.
Stabili vārdu savienojumiDari kā gribi, lai dara kā grib. Darīt pakaļ.
3.Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt (kādu stāvokli), sagādāt (kādam pārdzīvojumu).
PiemēriDarīt vecākiem prieku.
Stabili vārdu savienojumiDarīt kaunu. Darīt negodu. Darīt pāri.
3.1.formā: trešā persona Būt par cēloni tam, ka rodas (piem., kāds stāvoklis, īpašība).
PiemēriViņas skarbums darīja neiespējamu tālāko sarunu.
4.Gatavot (piem., alu).
PiemēriDarīt uz svētkiem alu.
Stabili vārdu savienojumiDarīt galu. Darīt zināmu. Ko lai dara.
Stabili vārdu savienojumiDomāts – darīts. Sacīts, darīts.