Paplašinātā meklēšana
Meklējam darīt.
Atrasts vārdos (19):
Atrasts vārdu savienojumos (12):
Atrasts skaidrojumos (1703):
- lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
- uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
- nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
- aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
- korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi; atdarīt (ko) aizkorķētu.
- aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
- aizbultēt Aizdarīt ar bultu, aizbīdni.
- aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
- aizvākot Aizdarīt ar vāku.
- aizvaskot Aizdarīt ar vaska kārtu.
- aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
- blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
- aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
- aizvilkties Aizdarīties, sakļauties.
- aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
- tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
- aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
- piemirst Aizmirst (ko izdarīt).
- aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
- aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
- aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
- aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
- aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
- nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt.
- atgādinājums Aizrādījums atcerēties, izdarīt, ievērot (ko).
- aizplīvurot Aizsedzot (ar miglu, dūmiem u. tml.), padarīt vāji saskatāmu.
- ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
- vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
- iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
- aizāķēt Āķējot aizdarīt (ciet).
- brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
- rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
- appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
- sasummēt Apkopot (ko paveiktu, padarītu u. tml.).
- maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
- apņemties Apņēmīgi nolemt, apsolīties (ko izdarīt); paziņot šādu lēmumu, solījumu.
- ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
- piesēdināt Apsēdinot likt (kādam) darīt ko tādu, kas veicams sēžot.
- piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
- piesolīties Apsolīties (ko izdarīt).
- alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
- apstāt Apstāties; pārstāt (ko darīt).
- izirdināt Apstrādājot padarīt pilnīgi irdenu; uzirdināt.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
- irdināt Apstrādāt (augsni), lai (to) padarītu irdenu.
- pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
- veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
- attapt Aptvert; saprast (kas darāms), pagūt (ko izdarīt).
- uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
- mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
- rakt kapu (kādam) apzināti darīt ļaunu, censties pazudināt.
- piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
- atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
- iegriezt Apzināti nodarīt (kādam) ko sliktu, ļaunu.
- ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
- atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
- āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
- subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
- iebarot Ar barību pielabināt, padarīt drošu, paklausīgu (dzīvnieku).
- ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, paklausīgu (dzīvnieku).
- ar smagu sirdi ar bažām, nelabprāt (ko darīt), nojaušot ko ļaunu.
- dziedināt Ar dažādiem līdzekļiem padarīt veselu, atjaunot veselību.
- pušķot Ar dekoratīviem elementiem, ziediem u. tml. darīt (ko) skaistāku; rotāt, greznot.
- cīnīties Ar grūtībām, ilgi darboties (ap ko), darīt (ko).
- atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
- rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu atklāt, darīt zināmu (ko).
- nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
- rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).
- kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
- piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
- aizlakot Ar laku aizdarīt, hermētiski noslēgt.
- ielabot Ar lauksaimnieciskiem pasākumiem padarīt (augsni) auglīgāku.
- ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, ar lielu aizrautību, dedzīgi, intensīvi (ko darīt).
- ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem (slimo cilvēku, orgānu, organisma daļu) darīt veselu.
- nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
- atrunāt Ar pārliecināšanu censties panākt, lai atsakās (ko darīt).
- neapnicis Ar patiku, bez apnikuma (ilgstoši ko darīt).
- ar zobiem un nagiem ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
- reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
- ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
- rullēt Ar rulli (2) līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
- saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
- pietaisīt Ar saviem izkārnījumiem padarīt netīru (ko).
- atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
- izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
- rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
- pārveidot pasauli ar savu rīcību censties darīt labu, izmainīt to, kas ir slikts, nepareizs.
- parādīt Ar savu rīcību, izturēšanos izpaust, padarīt uztveramu (piem., personības, rakstura īpašību, attieksmi).
- kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
- žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
- aizsisties Ar troksni strauji aizvērties, aizdarīties; aizcirsties.
- apvārdot Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
- terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
- uzart Arot padarīt irdenu, bez apauguma u. tml.; arot, padarot irdenu, sabojāt.
- uzasināt Asinot padarīt smailu.
- noasināt Asinot, drāžot, tēšot u. tml., padarīt asu, arī smailu.
- atbultēt Atbīdot bultu, aizbīdni, atdarīt.
- labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu).
- atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
- krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
- attaisīt Atdarīt (piem., atverot plakstiņus).
- atkosties Atdarīt (piem., pasakot pretī ko nepatīkamu).
- atlīdzināt Atdarīt ar labu.
- gandarīt Atdarīt, atmaksāt, pēc tam izjūtot apmierinājumu, iegūstot sirdsmieru.
- atspēlēties Atdarīt, atriebties.
- atdabūt Atdarīt, atvērt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- atvērt Atdarīt.
- atvērties Atdarīties; kļūt vaļējam, pieejamam.
- nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
- uzspodrināt Atjaunot, papildināt, padarīt labāk izmantojamu (ko, piemēram, karjerā).
- recidivēt Atkārtoti izdarīt noziegumu.
- izvilkt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- (iz)celt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- rakt augšā atklāt, darīt zināmu (piem., ko aizmirstu).
- samaksa Atlīdzība par padarīto darbu, pakalpojumu u. tml.
- nepalikt parādā atlīdzināt; atdarīt ar to pašu.
- ziņa Atļauja (kādam, piem., ko darīt).
- atbrīvot Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
- atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
- nelikt lūgties ātri piekrist ko darīt.
- novicot Ātri, enerģiski (ko) paveikt, izdarīt.
- vicot Ātri, enerģiski (ko) veikt, darīt.
- steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties, ko darīt, veikt).
- traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
- traukties Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
- pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (darīt ko tā attālināšanās virzienā).
- segt Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
- aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
- piespalvot Atstājot (kur) spalvas lielākā daudzumā, padarīt netīru (ko) – parasti par suni, kaķi.
- izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
- boikots Atteikšanās piedalīties (kur), darīt (ko).
- liegties Atteikties (ko darīt).
- spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
- neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (piem., norisi, darbību).
- atturēties Atturēt sevi (piem., no kaitīga ieraduma, iegribas); izvairīties (ko darīt).
- gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
- noliegt Atzīt (ko) par neesošu vai nepatiesu un izpaust, darīt zināmu (to).
- attaisnot Atzīt par pieļaujamu; būt par apstākli, kas pieļauj (ko darīt).
- noplātīt rokas atzīt savu bezspēcību, nespēju (ko darīt, ietekmēt).
- pieteikties Atzīt sevi (par ko) un darīt to oficiāli zināmu.
- izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
- izbalsināt Balsinot padarīt baltu, tīru.
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
- aizbāzt Bāžot (ko), aizpildīt, aizdarīt.
- aizbērt Berot aizpildīt, aizdarīt; berot likvidēt.
- piepildīt Berot, liekot (ko) iekšā, padarīt pilnu (ko).
- saberzēt Berzējot, beržot (starp pirkstiem), padarīt mīkstu, arī sadalīt (ko).
- dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
- aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
- (ar) gariem zobiem Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
- tukšā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
- zilā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
- nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt).
- kā pa tumsu bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties (piem., ko darīt, veikt).
- draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
- kā uz sēkļa izmests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
- kā uz sēkļa izsviests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
- aizbīdīt Bīdot aizdarīt.
- tumēt Biezināt (šķidrumu); padarīt (ko) tumīgu.
- nospēlēt Bieži atskaņojot, padarīt apnicīgu.
- nodrillēt Bieži atskaņojot, padarīt parastu, apnicīgu.
- iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt (mājdzīvnieku) tramīgu.
- izbraukāt Bieži vai vairākkārt braucot (pa ko), padarīt nelīdzenu, arī izdangāt, izbojāt.
- turēt maku vaļā bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
- pieblietēt Blietējot padarīt blīvu, līdzenu.
- noblietēt Blietējot padarīt blīvu, stingru.
- pieblietēt Blietējot pieplacināt, padarīt blīvu vai blīvāku.
- noblīvēt Blīvējot aizdarīt ciet (piem., spraugu).
- mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
- sabradāt Bradājot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko); sabrist.
- sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
- piebradāt Bradājot, staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu).
- izdangāt Braucot vai staigājot padarīt (piem., ceļu, lauku) nelīdzenu, bedrainu.
- nobraukāt Braukājot saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
- sabrist Brienot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko).
- nobrist Brienot, staigājot (pa ko), padarīt netīrus, slapjus (apavus, kājas).
- eliksīrs Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
- sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
- sabružāt Bružājot padarīt neizskatīgu, sabojāt.
- nobružāt Bružājot, ilgāku laiku un nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
- rokas klēpī turēt būt bezdarbībā, nekā nedarīt.
- sabriest Būt gatavam (ko darīt), nobriest (kam).
- būt uz strīpas Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
- patikt Būt ieradumam (ko darīt) – par dzīvniekiem.
- izdoties Būt iespējamam (ko izdarīt, paveikt); būt iespējai (ko izdarīt).
- likt sarkt būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
- nelikt sarkt būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
- atmaksāties Būt izdevīgi, būt vērts (ko darīt).
- domāt Būt nolūkam; nolemt, arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ir spiests, izjūt nepieciešamību (ko darīt); būt par cēloni tam, ka (kāds) var (ko saprast, nojaust u. tml.).
- urdīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) izjūt neatlaidīgu vēlēšanos, tieksmi (ko darīt).
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
- ļaut Būt par cēloni tam, ka rodas iespēja, labvēlīgi apstākļi (ko darīt, kam notikt u. tml.).
- sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
- pārspēt Būt pārākam (par kādu citu); spēt izdarīt ko labāk, vairāk (par kādu citu).
- mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
- gulēt uz ausīm Būt pasīvam, nedarīt vajadzīgo.
- patikt Būt patikai (ko veikt, darīt).
- iedrošināties Būt pietiekami drošam, drosmīgam, lai ko darītu.
- nezināt, kur likties būt satrauktam, nespēt nomierināties, nezināt, kur iet, ko darīt.
- dabūt Būt spiestam (ko darīt).
- drīkstēt Būt tādam, kam ir atļauts (ko darīt); varēt, būt iespējamam.
- mīlēt Būt tādam, kam patīk darīt (ko).
- svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1); būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
- vilināt Būt tādam, kas izraisa (kādā) interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); būt tādam, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
- saukt Būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, kurp doties u. tml.).
- varēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī spēt (1).
- spēt Būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem).
- atlikt Būt vienai iespējai (ko darīt); būt vēl nepieciešamam (ko darīt).
- izbužināt Bužinot izjaukt, izpurināt, padarīt kuplāku.
- uzbužināt Bužinot sakārtot, padarīt kuplāku (piemēram, frizūru).
- blamēt Celt neslavu, publiski darīt (kam) kaunu.
- vairīties Censties ko nedarīt.
- piesiet Censties padarīt (kādu) par vainīgu (kādā nodarījumā).
- rosināt Censties panākt, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās (ko darīt); mudināt.
- pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
- lūkot Censties, mēģināt (ko darīt, īstenot).
- raudzīt Censties, mēģināt (ko darīt).
- mēģināt Censties, pūlēties (ko paveikt, izdarīt).
- likt pie sirds cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot).
- apbrūnināt Cepot, grauzdējot, padarīt (ko) no virspuses brūnganu vai brūnu.
- atcirst Cērtot padarīt neasu (darbarīku).
- nobultēt Cieši aizdarīt (ar bultu, stieni u. tml.); aizbultēt.
- griezt zobus cieši sakostiem zobiem izdarīt sāniskas košļāšanas kustības, radot raksturīgu čirkstošu skaņu.
- noslēgt Cieši, blīvi aizdarīt, aiztaisīt.
- ko nagi nes cik ātri vien spēj (ko darīt).
- cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piem., ko darīt).
- līdz galam (atvērt, atdarīt) (durvis, logu u. tml.) cik iespējams plaši, pavisam vaļā, pilnīgi atvērt, atdarīt u. tml.
- par visu naudu cik vien iespējams (ko darīt).
- cietušais Cilvēks, kam nozieguma rezultātā izdarīts fizisks, materiāls vai morāls kaitējums.
- racionalizators Cilvēks, kas izstrādā racionalizācijas priekšlikumus, lai (piem., kā izgatavošanu) padarītu efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- brīnumdaris Cilvēks, kas spēj darīt brīnumus, veikt ko sevišķi ievērojamu, neparastu, apbrīnojamu.
- aldaris Cilvēks, kas vada alus gatavošanas tehnoloģisko procesu (rūpnīcā); cilvēks, kas nodarbojas ar alus gatavošanu; alus darītājs.
- dublieris Cilvēks, kas vienlaikus dara to pašu, ko dara cits; aizstājējs, palīgs, rezervists (galvenajam darītājam).
- kaitējuma atlīdzināšana civiltiesisks pienākums, kas rodas sakarā ar personai vai viņas mantai, kā arī organizācijai nodarītu kaitējumu.
- sačubināt Čubinot padarīt mīkstu, kuplu.
- piečurāt Čurājot padarīt slapju, netīru (telpu, arī apkārtni).
- pusdarīts Daļēji, līdz pusei padarīts; iesākts darīt un nepabeigts.
- aste Darba daļa, kas palikusi nepadarīta, nepabeigta.
- darbarokas Darba darītāji.
- darīšana Darbība --> darīt.
- padarīšana Darbība --> padarīt.
- subjekts Darbības darītājs, procesa izjutējs, ko visbiežāk izsaka ar teikuma priekšmetu.
- bezpersonas verbs darbības vārds, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; vienpersonas verbs.
- kopspēle Darbību kopums, ko reizē veic vairāki vai daudzi darītāji (piem., sporta spēlēs).
- krāmēties Darboties (ar ko); veikt, darīt ko nepatīkamu vai tādu, kas prasa lielas pūles.
- ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz pūļu, laika; darīt ko tūļīgi, lēni.
- piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- gabaldarbs Darbs, par kuru maksā pēc padarītā daudzuma.
- izaicināt likteni darīt (ko) ar ļoti lielu risku; riskēt.
- uz dullo darīt (ko) iepriekš negatavojoties, nedomājot (par to).
- ielikt sirdi darīt (ko) no visas sirds, pilnīgi nododoties tam.
- maksāt meslus darīt (ko) vai būt spiestam darīt (ko) kādam par labu, tam pakļaujoties, piekāpjoties.
- spert izšķirošu (arī svarīgu, liktenīgu u. tml.) soli darīt (ko), rīkoties (kā).
- (ap)gāzt kalnus darīt darbus, kas prasa lielu piepūli, lielu fizisko spēku; veikt ko lielu, nozīmīgu.
- rakt bedri (kādam) darīt kādam ļaunu, (kādam) slepeni darīt sliktu.
- steigties Darīt ko ātri, arī tūlīt, nekavējoties; censties izdarīt, cik iespējams ātrāk.
- lauzties atvērtās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
- lauzties vaļējās durvīs darīt ko jau padarītu, skaidrot ko jau noskaidrotu u. tml.
- skriet ar izkārtu mēli darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- blēņoties Darīt ko peļamu; darīt (arī teikt ko) nenopietni, bez nozīmes.
- rokas smērēt darīt ko sliktu, noziedzīgu.
- krist uz nerviem darīt nervozu, arī neiecietīgu, satraukt.
- lēkt uz auguma darīt pāri, apvainot, aizskart kāda intereses.
- laist grīstē darīt tā, ka (kas) sarežģās, notiek pretēji vēlamajam.
- izpirkt grēkus darīt tā, lai izlabotu (savu rīcību, izturēšanos).
- padarīt Darīt un pabeigt darīt.
- rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, izcelt (kā) labās īpašības, priekšrocības.
- rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, izcelt (kā) sliktās īpašības, mīnusus.
- kārt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- likt pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu).
- likt trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- sviest trumpi galdā darīt zināmu ko ļoti svarīgu, lai mainītu sarunas, norises u. tml. gaitu.
- atvērt testamentu darīt zināmu testamenta saturu.
- turēt doto vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
- turēt savu vārdu darīt, rīkoties tā, kā solīts.
- braukt pa virsu darīt, veikt (ko) pavirši.
- noēst matus no galvas Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.
- nobraukt Daudz braucot (pa ko, pāri kam), saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
- nosmēķēt Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
- nomīņāt Daudz staigājot un nevīžīgi valkājot, padarīt neizskatīgus (apavus).
- sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas) raupjas, tulznainas.
- nošļūkāt Daudz šļūkājot, padarīt (ko) gludu, cietu.
- kapināt Dauzīt ar āmuru (parasti izkapts asmeni), lai padarītu (to) plānāku, asāku.
- rauties Dedzīgi vēlēties nokļūt (kur), darīt (ko); tiekties (kurp).
- sirsnīgs Dedzīgi, aizrautīgi, arī enerģiski (ko darīt).
- sparoties Dedzīgi, neatlaidīgi darīt, rīkoties; dedzīgi, neatlaidīgi gatavoties ko darīt, rīkoties.
- norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
- izrīkot Dodot rīkojumu, likt (kādam) ko darīt.
- maksājuma uzdevums dokuments, ar kuru bankai tiek dots rīkojums izdarīt naudas pārskaitījumu uz tajā norādīto kontu.
- padoms Doma, kā ko darīt, kā rīkoties.
- nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (ko darīt, veikt); iecere.
- nodomāt Domās pieņemt lēmumu; iecerēt (ko veikt, darīt).
- pilnvarot Dot (kam) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
- atļaut Dot atļauju, piešķirt tiesības (ko darīt).
- atļaut Dot iespēju (kādam ko darīt), neiebilst (pret ko).
- piedāvāt Dot iespēju (ko) darīt, realizēt u. tml.
- ļaut Dot iespēju, arī netraucēt, neierobežot (kādam ko darīt); neaizkavēt, neierobežot, nepārtraukt (kā virzību, norisi, izpausmi).
- ieteikt Dot padomu, ierosināt (ko darīt).
- piekrist Dot pozitīvu atbildi, būt ar mieru (ko darīt).
- apsolīt Dot solījumu (ko paveikt, izdarīt).
- tikt Doties (uz kādu vietu, iestādījumu u. tml.), lai (tur) ko darītu.
- iet Doties (uz kurieni, parasti regulāri), lai ko apmeklētu, darītu u. tml.
- nodrāzt Drāžot padarīt smailu, asu; drāžot piešķirt vēlamo formu.
- uzdrāzt Drāžot padarīt smailu; uzasināt.
- izdrupināt Drupinot padarīt robainu, caurumainu.
- izdurstīt Durstot izveidot (caurumu); durstot padarīt caurumainu.
- tukšot Dzerot, ēdot padarīt (trauku) tukšu.
- izdzesēt Dzesējot padarīt viscaur aukstu; atdzesēt.
- izdzesināt Dzesinot padarīt pilnīgi, viscaur vēsu, aukstu.
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
- sirds aicinājums dziļu jūtu izraisīta tieksme, vēlēšanās (ko darīt).
- nomizot Ēdot (parasti ko skābu), padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
- pieelpot Elpojot padarīt smacīgu, siltu (gaisu, telpu).
- ķerties (kam) klāt enerģiski sākt (ko darīt).
- ieēnot Ēnojot padarīt tumšāku.
- apēvelēt Ēvelējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu.
- noēvelēt Ēvelējot padarīt līdzenu, gludu (kā) virsmu.
- aiztikt Fiziski aizskarot, nodarīt sāpes, ļaunumu.
- nofrēzēt Frēzējot padarīt gludu, līdzenu.
- rūpēties Gādāt (par kādu), darīt (ko) kā labā.
- Ginesa rekordu grāmata gadskārtēja enciklopēdija ar vislabākajiem sasniegumu sarakstiem dažādās jomās, ko izdod pēc Ginesa alus darītavas iniciatīvas.
- slēpt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
- slēpt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
- slēpt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu, atriebtos.
- turēt dūri kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- turēt dūres kabatā gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- turēt dūres kabatās gaidīt izdevīgu brīdi, lai (kādam) izdarītu ko ļaunu.
- atriebt Gandarīt (kādu par viņam nodarīto ļaunumu), apzināti atdarot vainīgajam.
- garengriezums Gareniskā virzienā izdarīts griezums.
- inteliģents Garīgā darba darītājs; cilvēks, kas pieder pie inteliģences (2).
- inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociālā grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs.
- izplānot Gatavojoties (ko) darīt, veikt, iepriekš izdomāt (tā) norisi.
- grasīties Gatavoties (ko darīt).
- apglaust Glaužot (visapkārt vai vietumis), padarīt (ko) gludāku.
- pieglaust Glaužot padarīt gludu, līdzenu.
- saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot.
- izgludināt Gludinot ar gludekli, padarīt gludu.
- pēc labākās sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- pēc (labākās, vislabākās) sirdsapziņas godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- ar vislabāko sirdsapziņu godīgi, cik labi vien spēj (ko darīt).
- izgraizīt Graizot padarīt (ko) viscaur robainu, caurumainu u. tml.
- izgrauzt Graužot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.; graužot radīt (kur caurumu, robu u. tml.)
- labpatikt Gribēt, iedomāt (ko darīt) pēc sava prāta.
- atgriezt Griežot (piem., detaļu ar vītni) padarīt vaļīgāku; griežot atvērt.
- atgriezt Griežot padarīt neasu.
- pārgrozīt Grozot padarīt mazliet citādu; pārmainīt, pārveidot.
- atgrūst Grūžot atdarīt vaļā.
- sagulēt Guļot (uz kā), lietojot (ko) gulēšanai, (to) sablīvēt, saburzīt, padarīt nekārtīgu u. tml.
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs (piem., ar iespiedumiem).
- sagumzīt Gumzot padarīt negludu; saburzīt; saņurcīt.
- dabūt Gūt iespēju, izdevību (ko veikt, darīt).
- ietramdīt Iebaidīt, padarīt bailīgu, nedrošu.
- sagudrot Iedomāties, iecerēt (piem., ko darīt, veikt).
- atļauties Iedrošināties (pateikt, darīt).
- iedrīkstēties Iedrošināties, atļauties (ko darīt).
- iepatikties Iegribēties, iedomāties (ko darīt).
- iemanīties Iegūt prasmi (ko darīt), parasti ilgākā laikā, vingrinoties.
- piesavināt Iegūt sev (ko); padarīt (ko) par savu.
- attaisīt Iekārtot, ierīkot; padarīt pieejamu.
- pastarpināt Iekļaujoties, tiekot iekļautam starpā, padarīt (ko) netiešā veidā uztveramu, pieejamu u. tml.
- uzņemt Iekļaut (kādā kopumā), padarīt par (tā) sastāvdaļu.
- izmācīt Iemācīt (ko darīt); sagatavot (kādas darbības veikšanai).
- iedomāt Ienākt prātā domai, idejai (ko darīt).
- apaugļot Ieplūdinot vīrišķo dzimumšūnu sievišķajā, radīt jauna organisma dīgli; padarīt (sievišķo organismu) par jauna organisma veidotāju.
- iecerēt Iepriekš izdomāt, nolemt (ko un kā darīt, veikt u. tml.).
- reģistrēt Ierakstīt, fiksēt (sarakstā, rādītājā, veidlapā, grāmatā u. tml.), lai izdarītu (kā) uzskaiti vai piešķirtu (kam) likumisku spēku.
- ieņemties Ierast darīt, rīkoties (kādā veidā).
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
- izaicinājums Ierosme izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu); grūtības.
- nodarbināt Iesaistīt darbā, dot iespēju strādāt; likt darīt (ko).
- iejaukt Iesaistīt, padarīt līdzatbildīgu (kādā, parasti nosodāmā, darbībā).
- iekļaut Iesaistīt, padarīt par (kā) sastāvdaļu.
- pasākt Iesākt (ko regulāri darīt); uzsākt (ko).
- piespļaut Iespļaujot (kur iekšā), padarīt netīru (ko).
- redakcija Iestāde (piem., dažādi plašsaziņas līdzekļi), kuras uzdevums ir sagatavot un padarīt pieejamus preses izdevumus, radio, TV raidījumus u. tml.; celtne, telpas, kurās darbojas šāda iestāde.
- rīkojums Iestādes, tās vadītāja izdots dokuments, kurā ietverts obligāti izpildāms norādījums, pavēle (ko darīt, kā rīkoties).
- iemēslot Iestrādājot mēslojumu, padarīt (zemes gabalu) auglīgu, auglīgāku.
- ieņemt Iešūt (piem., lai padarītu šaurāku, īsāku).
- pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
- izurbt Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
- savainot Ievainojot (organisma daļu), padarīt (cilvēku vai dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- ierievot Ieveidot (kādā virsmā rievu, rievas); padarīt (ko) rievainu.
- ierobīt Ieveidot (kādā virsmā robu), padarīt (ko) robainu.
- darīties Ilgāku laiku (ko) darīt, darboties (ar ko, ap ko).
- nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), padarīt (to) sāpīgu.
- sēdēt Ilgāku laiku darīt (ko), nodarboties (ar ko), atrodoties sēdus stāvoklī.
- klapatoties Ilgāku laiku darīt, kārtot (ko) ar pūlēm, grūtībām.
- iekopt Ilgāku laiku kopjot, padarīt auglīgāku (zemi).
- vecsudrabs Ilgāku laiku lietots sudrabs, sudraba priekšmets; sudrabs, kura virsma ir mākslīgi padarīta tumšāka.
- nosēdēt Ilgāku laiku sēžot, nospiest, padarīt stīvu (ķermeņa daļu).
- sadarīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt.
- izdarīties Ilgāku laiku, daudz darīt (dažādā veidā, arī dažādus darbus).
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
- atspiest Ilgi balstoties (uz kā), padarīt sāpīgu.
- apbružāt Ilgi vai nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- savazāt Ilgstoši valkājot, arī lietojot (ko), padarīt (parasti viscaur, ļoti) netīru.
- bružāt Ilgstoši, arī vairākkārt burzīt, berzēt; nevīžīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
- nomuļļāt Ilgstoši, bieži lietojot, padarīt (ko) apnicīgu.
- nodoties Intensīvi darīt (ko), padoties (piem., kādam netikumam).
- dūšīgs Intensīvi, arī pamatīgi, daudz (ko darīt).
- airēties Izdarīt (ar rokām) airēšanai līdzīgas kustības.
- trepanēt Izdarīt (kā) trepanāciju.
- apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
- dabūt gatavu izdarīt (ko grūtu, riskantu, pārdrošu).
- pielaistīt Izdarīt (ko), tikt nolietotam (ar to).
- nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu vai negaidītu).
- izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
- sastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
- pastrādāt Izdarīt (parasti ko sliktu, nosodāmu).
- izmest Izdarīt (piem., šķēpa, granātas) metienu.
- izlēkāt Izdarīt (visu) tā, kā kāds vēlas.
- analizēt Izdarīt analīzi (2).
- izpildīt solījumu izdarīt apsolīto.
- diskontēt Izdarīt atskaitījumu no vekseļa nominālās summas.
- noblēdīties Izdarīt blēdību.
- kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
- izdrāzt Izdarīt dzimumaktu.
- nodrāzt Izdarīt dzimumaktu.
- eksperimentēt Izdarīt eksperimentus.
- ekstrapolēt Izdarīt ekstrapolāciju.
- nogrēkoties Izdarīt grēku.
- ieelpot Izdarīt ieelpu.
- sakustēties Izdarīt īslaicīgu kustību.
- izelpot Izdarīt izelpu.
- izkastrēt Izdarīt kastrāciju.
- apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot.
- nopūdelēt Izdarīt ko aplam, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
- nogāzt podu izdarīt ko aplam, nepareizi.
- nogāzt podus izdarīt ko aplam, nepareizi.
- ieberzties Izdarīt ko aplam; nonākt muļķīgā situācijā.
- sagrēkot Izdarīt ko neatbilstošu reliģijas normām.
- sasmērēties Izdarīt ko nosodāmu, morāles normām neatbilstošu u. tml.
- apgrēkoties Izdarīt ko reliģiskos priekšrakstos aizliegtu vai nosodāmu, morāles normām neatbilstošu.
- (iz)gāzt podus izdarīt ko sliktu, uzvesties, izrunāties tā, kā nevajag.
- novest līdz galam izdarīt līdz galam, pabeigt.
- iemaksāt Izdarīt maksājumu, nododot noteiktu naudas summu; samaksāt daļu (no kādas summas).
- norēķināties Izdarīt maksājumus, nokārtot finansiālās saistības.
- izspēlēt joku izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
- izspēlēt numuru izdarīt negaidītu, pārsteidzošu pavērsienu.
- palocīt celi izdarīt nelielu reveransu.
- nokārtot Izdarīt nepieciešamās darbības, lai (kas) būtu, realizētos.
- nodot Izdarīt nodevību (pret ko).
- noziegties Izdarīt noziegumu vai ko sliktu, nosodāmu.
- nodarīt pāri izdarīt pārestību.
- nogrēkoties Izdarīt pārkāpumu, arī ko nosodāmu, sliktu.
- apgrēkoties Izdarīt pārkāpumu.
- sagrēkot Izdarīt pārkāpumu.
- noslīcināties Izdarīt pašnāvību slīcinoties.
- pakārties Izdarīt pašnāvību, apmetot sev ap kaklu kur augstāk piestiprinātu cilpu un zaudējot balstu zem kājām.
- mest cilpu kaklā izdarīt pašnāvību, pakārties.
- mest cilpu ap kaklu izdarīt pašnāvību, pakārties.
- nogalināties Izdarīt pašnāvību; nonāvēties.
- noslēgt rēķinus ar dzīvi izdarīt pašnāvību.
- padarīt sev galu izdarīt pašnāvību.
- pielikt sev roku izdarīt pašnāvību.
- likt punktu uz "i" izdarīt pēdējos precizējumus.
- izpotēt Izdarīt potēšanu daudziem vai visiem.
- nākt prettriecienā izdarīt prettriecienu (par pretinieku).
- dot prettriecienu izdarīt prettriecienu.
- punktēt Izdarīt punkciju.
- izrevidēt Izdarīt revīziju.
- presingot Izdarīt spiedienu (piem., uz kādu cilvēku, cilvēku grupu).
- izspļaut Izdarīt spļāvienu.
- nospļauties Izdarīt spļāvienu.
- izšaut Izdarīt šāvienu.
- iegūt laiku izdarīt tā, ka (kādam nolūkam) atliek vairāk laika.
- izdabāt Izdarīt tā, kā (kādam) patīk, ir pa prātam; iztapt.
- izjokot Izdarīt tā, ka (kāds) nonāk smieklīgā situācijā.
- salaist grīstē izdarīt tā, ka (kas) sarežģījas, notiek pretēji vēlamajam.
- pārstatīt kalnus izdarīt to, kas ir šķietami neiespējams.
- sagatavoties Izdarīt visu nepieciešamo (kādas darbības, pasākuma veikšanai, kādai norisei).
- smērēt rokas izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- smērēt nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā; darīt ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
- traipīt (arī triept, smērēt u. tml.) nagus izdarīt zādzību, piedalīties zādzībā.
- apzagties Izdarīt zādzību.
- apsteigt Izdarīt, izpildīt (ko) ātrāk nekā paredzēts; noritēt ātrāk, straujāk nekā parasti.
- atkārtot Izdarīt, izpildīt, pateikt vēlreiz vai vairākas reizes (paša vai cita izdarīto, pateikto).
- paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
- pārspēt pašam sevi izdarīt, paveikt (ko) daudz labāk, nekā pats līdz šim to ir spējis padarīt, paveikt.
- pakalpot Izdarīt, paveikt (ko), lai kādam izpalīdzētu.
- notaisīt Izdarīt, paveikt (ko).
- uzdomāt Izdomāt, iecerēt (ko darīt, veikt).
- tiekties Izjust tieksmi, nepieciešamību (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt).
- gribēties Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt); gribēt (1).
- gribēt Izjust vajadzību (pēc kā); arī vēlēties, iecerēt, gatavoties (ko darīt).
- iežēloties Izjust žēlumu, līdzjūtību (pret kādu); aiz žēluma, līdzjūtības izdarīt (ko kāda labā); apžēloties.
- aizkausēt Izkausējot (kādu vielu), aizdarīt ciet.
- kavēt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- īsināt laiku izklaidēt (kādu), lai (viņam) nebūtu garlaicīgi; darīt (ko), lai (pašam) nebūtu garlaicīgi.
- jaukt Izkliedējot, izsvaidot u. tml., darīt nekārtīgu (piem., priekšmetu kopumu).
- izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku.
- izļodzīt Izkustināt (no stabila stāvokļa); arī padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
- nolaistīt Izlaistot (ko), padarīt (ko) slapju, arī netīru.
- noliet Izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to ko).
- maskēt Izmantojot dažādus līdzekļus (piem., dekoratīvo kosmētiku), padarīt (ko) nemanāmu vai mazāk pamanāmu.
- ekspluatēt Izmantot cilvēkus, viņu padarīto darbu savā labā.
- triekt zemē Iznīcināt, arī pakļaut, padarīt padevīgu.
- pasacīt Izpaust, darīt zināmu (piem., par mākslas darbu).
- izstāstīt Izpaust, padarīt zināmu (ko) rakstveidā.
- nolasīt Izpaust, padarīt zināmu mutvārdiem (lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
- sadrošināties Izraisīt sev drosmi (ko darīt).
- sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt); saņemties, arī apņemties (ko darīt).
- apgaismot Izskaidrot, padarīt saprotamu; izglītot.
- revidēt Izskatīt, pārskatīt (ko), lai veiktu labojumus, izdarītu grozījumus u. tml.
- izslēgt Izsvītrot (piem., no saraksta); padarīt par neesošu, anulēt.
- atteikties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt (ko piedāvātu); atsacīties.
- atsacīties Izteikt nevēlēšanos, nebūt ar mieru (ko darīt); nepieņemt, noraidīt (piem., piedāvājumu, lūgumu); atteikties.
- ierosināt Izteikt priekšlikumu; pamudināt, radīt vēlmi (ko darīt).
- pieteikties Izteikt savu vēlmi, gribu (ko darīt, veikt).
- uzprasīties Izteikt vēlēšanos, gatavību (ko darīt, uzņemties u. tml.).
- piedāvāties Izteikt vēlēšanos, gatavību izdarīt, paveikt (ko).
- novēlēt Izteikt vēlēšanos, lai kas tiktu izdarīts.
- noliecināt Izteikt, darīt zināmu (piem., tiesā) savu liecību (1).
- izskatīt Iztiesāt, izdarīt juridisku izmeklēšanu.
- likt Izturēties, rīkoties, runāt tā, ka (kāds) ir spiests (ko darīt).
- iztapt Izturoties laipni, pazemīgi, arī liekulīgi, darīt tā, kā (kāds) vēlas, kā (kādam) patīk.
- mīcīt Jaukt, spaidīt ar rokām (kādu masu), lai padarītu (to), piem., viendabīgu, elastīgu.
- pilntiesība Juridisks stāvoklis, kad ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
- ilgoties Just dziļu, ilgstošu vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml.); vēlēties, tiekties (pēc kā).
- vēlēties Just vajadzību, tieksmi (ko darīt).
- paplatinājums Kāda vieta vai daļa, kas ir kļuvusi vai padarīta platāka.
- nopūlēties Kādu laiku ļoti pūlēties (lai ko izdarītu, paveiktu).
- palauzīties Kādu laiku tielēties, negribēt (piem., ko darīt).
- pabakstīties Kādu laiku, mazliet darīt (ko).
- piekakāt Kakājot padarīt netīru (telpu, apkārtni).
- izkalpot Kalpojot, strādājot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
- atkalt Kaļot padarīt vaļēju.
- reparācija Karā nodarīto zaudējumu atlīdzināšana uzvarētājvalstij.
- kara rētas kara radītais posts, nodarītie zaudējumi.
- aizkārpīt Kārpot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
- pārkarsēt Karsējot, sildot padarīt pārāk karstu; pieļaut, ka (kas) pārāk sakarst.
- reize Kārta, rinda (ko darīt).
- samaksa Kārtība, sistēma, kā tiek atlīdzināts par padarīto darbu, darba apstākļiem u. tml.
- izkasīt Kasot izdzēst, padarīt neredzamu.
- aizkašņāt Kašņājot (piem., zemi), aizpildīt, aizdarīt ciet.
- atkausēt Kausējot dabūt nost (no kā); kausējot sasalumu, atsegt (ko), padarīt (ko) lietojamu.
- vilcināt Kavēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- atraut Kavēt darīt (ko), nodarboties (ar ko).
- špaktelēt Klāt uz (kā) virsmas plastisku masu, lai to padarītu gludu; tepēt.
- tikt Kļūt tādam, kam ir iespēja (ko darīt, veikt, arī ko izmantot).
- izknābāt Knābājot radīt (caurumu, robu u. tml.), padarīt (ko) caurumainu.
- aizkniedēt Kniedējot aizdarīt ciet.
- dalīt Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus pārdzīvojumus).
- dalīties Kopīgi pārdzīvot (piem., bēdas, priekus); darīt zināmus citiem (piem., savus uzskatus, domas).
- izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu, padarīt skaistu.
- izbužināt Kratot, purinot, spaidot padarīt mīkstu, elastīgu.
- sasist Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- sadauzīt Krītot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
- sasisties Krītot, atsitoties (pret ko) u. tml., savainoties, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu.
- sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu.
- sagrūst Krītot, lecot, atsitoties pret ko u. tml., radīt sastiepumu (parasti kājā, rokā), padarīt (to) sāpīgu.
- slacīt Krītot, rodoties (uz kā), arī virzoties (pa ko) ar sīkām lāsēm, padarīt (to) mitru, slapju (parasti par šķidrumu).
- izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
- saķēpāt Ķēpājot (ko virsū), padarīt netīru, sabojāt (ko).
- attīstīt Ķīmiski apstrādāt (piem., apgaismotu negatīvu), lai padarītu attēlu redzamu.
- griezt par labu labot (piem., ko aplam izdarītu).
- gludināt Labot, precizēt (stilu, valodu), darīt (tekstu) saprotamu, viegli uztveramu.
- aicināt Laipni, lūguma formā mudināt (kādu ko darīt); izteikt kādam vēlēšanos (lai tas ko dara); lūgt, saukt.
- izlaistīt Laistot izkliedēt (šķidrumu); laistot (šķidrumu), padarīt (ko) mitru vai slapju.
- aplaistīt Laistot padarīt mitru, slapju; apliet.
- nolaistīt Laistot samitrināt, padarīt slapju (ko).
- pielaistīt Laistot, lejot padarīt (ko) viscaur slapju.
- aplaizīt Laizot padarīt mitru, notīrīt.
- aizlāpīt Lāpot aizdarīt (caurumu); lāpot salabot (ko).
- izlauzīt Lauzot padarīt nelīdzenu, robainu.
- uzlauzt Laužot (piemēram, slēdzeni), dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus); šādi padarīt pieejamu (piemēram, telpu).
- nolauzt Laužot padarīt nederīgu, sabojāt (ko).
- tūļāties Lēni, vilcinoties, arī neveikli ko darīt, rīkoties.
- aizlikt Liekot, novietojot (kam) priekšā, aizdarīt ciet.
- lielisks Lieto, lai emocionāli izteiktu apmierinājumu, prieku par notikušo, darīto, teikto u. tml.
- lai iet lieto, lai izteiktu piekrišanu, apņemšanos, ko darīt.
- Labs ir! lieto, lai izteiktu savu piekrišanu kā norisei, apņemšanos ko darīt, kam pievienoties.
- Tempā, tempā! lieto, lai pamudinātu (kādu) darīt (ko) ātrāk.
- dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums); šādā veidā padarīt veselu (ķermeņa daļu).
- savalkāt Lietojot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (parasti no auduma gatavotu priekšmetu).
- nolietot Lietojot padarīt izmantošanai nederīgu.
- pieslaucīt Lietojot slaucīšanai, padarīt netīru, arī slapju (ko).
- nolīgt Līgstot vienoties (ko veikt, darīt), noteikt (piem., darba samaksu, algu).
- uzdot Likt (darīt, veikt ko), parasti obligāti, saistībā ar pienākumu.
- dīdīt Likt (kādam) atkārtoti darīt, atkārtoti mācīt (kādam ko); dresēt.
- spiest Likt (kādam) ko darīt pret tā gribu, vēlmi.
- komandēt Likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
- dzīt Likt (kādam) ko darīt.
- vilkt pie kāķa likt atbildēt (par ko izdarītu), sodīt.
- tiesības Likumīga iespēja, brīvība ko darīt, rīkoties kādā veidā.
- delikts Likumpārkāpums; prettiesisks nodarījums, par ko atbildīgs nodarītājs.
- aizlīmēt Līmējot aiztaisīt, aizdarīt.
- aizlipināt Lipinot aizdarīt; aizlīmēt.
- aizlipt Līpot aizdarīties, sastiprināties (kopā) tā, ka grūti atvērt.
- atlobīt Lobot atdalīt; lobot (ko nost) atsegt, atdarīt.
- aizlodēt Lodējot aizdarīt (plaisu, spraugu); lodējot izlabot (metāla priekšmetu).
- rotīt Lokot, virzīt (ko) (uz augšu vai uz leju), padarīt (to) īsāku vai garāku.
- palūgt Lūguma formā izteikt vēlēšanos, vajadzību (kādam, lai ko izdara vai atļauj ko darīt).
- izlutināt Lutinot atradināt no grūtībām, padarīt (kādu) ļoti izvēlīgu, kaprīzu.
- laist Ļaut (kādam) piedalīties, iesaistīties (kādā darbībā, pasākumā); ļaut (kādam) ko darīt, arī ļaut rīkoties, strādāt (ar ko).
- trieciena tempā ļoti ātri, strauji (ko darīt, veikt).
- kaut vai uz galvas stāvēt ļoti censties, darīt visu iespējamo, lai ko panāktu.
- iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
- bez jēgas ļoti ilgi, daudz u. tml. (ko darīt), arī nepārtraukti, nebeidzami (ko darīt).
- briesmonis Ļoti nežēlīgs, cietsirdīgs cilvēks, kas ir izdarījis vai spēj izdarīt ko briesmīgu; necilvēks.
- spiest pie zemes ļoti nomākt (kādu), darīt grūtsirdīgu.
- noplēst Ļoti novalkāt; padarīt lietošanai nederīgu.
- kost pirkstos ļoti nožēlot ko nepareizi veiktu, darītu.
- hiperbolizēt Ļoti pārspīlēt (piem., tēlu, domu), lai padarītu emocionālāku, ietekmīgāku.
- saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piem., apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
- pamatīgi Ļoti rūpīgi (ko darīt, paveikt).
- sabeigt Ļoti sabojāt, padarīt slimu.
- skarbs Ļoti spēcīgs, auksts; tāds, kas var nodarīt postu.
- kārot Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
- kāroties Ļoti vēlēties, just tieksmi (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
- uz nebēdu Ļoti, no visa spēka (ko darīt).
- līdz nemaņa ļoti, pārmērīgi (darīt, darboties).
- līdz nesamaņai ļoti, pārmērīgi (ko darīt, darboties).
- alga Maksa, atlīdzība par padarīto darbu (pēc noteiktas likmes vai līguma).
- nomaskēt Maskējot padarīt (ko) grūti saskatāmu vai neieraugāmu.
- amatalus Mazas darītavas alus, ko ražo mazā mērogā un ar tradicionālām metodēm.
- nomazgāt Mazgājot padarīt tīru (kā) virsmu, ārpusi.
- izmazgāt Mazgājot padarīt tīru (parasti no iekšpuses).
- uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); mazgājot (piemēram, grīdu), padarīt tīru (telpu).
- nivelēt Mazināt (piem., kā atšķirības); padarīt līdzīgu, vienādot.
- apņurcīt Mazliet saburzīt, padarīt negludu, arī netīru, neizskatīgu.
- pabrīvēt Mazliet, daļēji atbrīvot; padarīt mazliet brīvāku.
- pamēģināt roku mēģināt ko izdarīt; pārbaudīt savas spējas, veiksmi.
- izrakt Meklējot atrast, dabūt; atklāt, padarīt zināmu (ko apslēptu, nezināmu).
- uzkasīties Meklēt ieganstu strīdam, konfliktam, pāridarījumam, arī darīt pāri.
- izmērcēt Mērcējot piesūcināt (parasti ar ūdeni); mērcējot padarīt mīkstāku, labāk lietojamu, apstrādājamu.
- atmērcēt Mērcējot, mitrinot padarīt mīkstāku; atmiekšķēt.
- miekšķēt Mērcējot, turot ilgāku laiku ūdenī, darīt mīkstu.
- pārmesties Mesties darīt (ko citu).
- piemētāt Mētājot, metot iekšā (ko lielākā daudzumā), piepildīt, padarīt netīru (ko).
- piemētāt Mētājot, metot zemē (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (kādu virsmu).
- aizmetināt Metinot aizdarīt (piem., plaisu, caurumu); metinot salabot.
- uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, telpu).
- samīcīt Mīcot padarīt (ko), parasti pilnīgi, viendabīgu, elastīgu.
- nomīdīt Mīdot saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
- piemīdīt Mīdot saspiest, padarīt blīvāku.
- nomīdīt Mīdot virsū, savainot (kājas) vai padarīt netīrus (apavus).
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties padarīt viscaur negludu, bedrainu.
- atmiekšķēt Miekšķējot padarīt (ko) mīkstāku, mīkstu.
- izmiekšķēt Miekšķējot, mērcējot padarīt viscaur mīkstu.
- graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
- piemīt Minot saspiest, piespiest, padarīt blīvāku.
- izmīt Minot, staigājot padarīt viscaur negludu, bedrainu.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties padarīt viscaur negludu, bedrainu.
- nomīņāt Mīņājot, mīņājoties saplacināt, padarīt blīvu, cietu (ko).
- skubināt Mudināt, rosināt; arī steidzināt (ko ātrāk darīt).
- aizmūrēt Mūrējot aizdarīt.
- parēze Muskuļu vājums, nespēja izdarīt kustību; daļēja, piem., ekstremitātes, paralīze.
- paziņot Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (ko).
- minēt Mutvārdos vai rakstveidā darīt zināmu (vārdu, nosaukumu u. tml.); teikt, nosaukt.
- aiznaglot Naglojot aizdarīt, padarīt nepieejamu.
- iecere Nākotnē īstenojams nodoms; lēmums (kā ko izdarīt, panākt u. tml.).
- kukulis Nauda vai cita materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- neaizvērt Neaizdarīt (acis, muti).
- neaizvērt Neaizdarīt, neaiztaisīt (ko).
- nelikt rokas klāt neaiztikt, neaizskart; negribēt (ko) darīt, nesākt (ko) darīt.
- neņemties Neapņemties, neuzdrošināties (ko darīt).
- tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piem., ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
- slikti Neatbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); neatbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
- lauzties Neatlaidīgi censties panākt (ko), vēlēties darīt (ko).
- censties Neatlaidīgi darīt (ko), lai sasniegtu iecerēto, nodomāto.
- apvārdot Neatlaidīgi runājot ietekmēt, pierunāt (ko darīt).
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
- urdīt Neatlaidīgi, arī uzmācīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt); neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot, ietekmēt (kādu).
- noslēpt Nedarīt zināmu, noklusēt.
- pabalināt Nedaudz, mazliet balināt, padarīt gaišāku.
- nobīdīt pie malas nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
- nobīdīt malā nedot iespēju ko darīt, kur piedalīties; neatzīt, neievērot.
- nostumt malā nedot iespēju, nepieļaut ko darīt, kur piedalīties; neatzīt.
- kautrēties Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
- aizmirst Neiedomāties, neattapt (ko veikt, darīt).
- dot vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- ļaut vaļu neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
- grēkot Neievērot, pārkāpt (piem., noteikumus, priekšrakstus); darīt ko nosodāmu, rīkoties slikti.
- pakavēt Neilgu laiku, mazliet izklaidēt (kādu); neilgu laiku, mazliet darīt (ko), lai nebūtu garlaicīgi (pašam).
- glabāt sveci zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- turēt sveci zem pūra neizpaust, nedarīt zināmas citiem savas zināšanas, māku.
- atpogāties Nejauši atdarīties (par ko aizpogātu).
- nekustināt ne pirksta nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
- nekustināt ne pirkstu nekā nedarīt (piem., lai ko mainītu, panāktu).
- nepakustināt ne (mazo) pirkstiņu nekā nedarīt.
- ne pirksta nepakustināt nekā nedarīt.
- sagandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt; padarīt nepievilcīgu, nepieņemamu.
- lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
- kriminālaborts Nelikumīgi izdarīts aborts.
- piesavināties Nelikumīgi padarīt (ko) par savu.
- aizliegt Neļaut (ko darīt); nepieļaut, ka (kas) notiek, norisinās, tiek izplatīts, demonstrēts.
- nomākt Neļaut attīstīties; padarīt vājāku, novājināt.
- apcirpt spārnus neļaut kādam ko darīt; ierobežot kāda rīcību vai darbību.
- atturēt Neļaut, aizliegt (ko darīt); būt par cēloni, ka nedara (ko).
- kleķerēt Nemākulīgi, pavirši ko darīt (piem., krāsot, zīmēt, rakstīt).
- ķērnāties Nemākulīgi, tērējot laiku ko darīt; ķēpāties (1).
- knakstīties Nenopietni ko darīt, niekoties.
- vīžot Nepadoties slinkumam, nolaidībai, gribēt, arī spēt (ko darīt, paveikt).
- knifs Neparasta rīcība, paņēmiens u. tml., lai (ko) panāktu, īstenotu, padarītu interesantu, pievilcīgu u. tml.; šādas rīcības, paņēmiena u. tml. rezultāts.
- nokavēt Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
- nokavēties Nepaveikt, neizdarīt (ko) paredzētajā, noteiktajā laikā.
- nobloķēt Nepieļaut, padarīt neiespējamu (kā) pieņemšanu.
- nevietā Nepiemērotā, neīstā brīdī; arī nevajadzīgi (ko darīt).
- samuļļāt Neprasmīgi rīkojoties (ar ko), sabojāt, arī padarīt neskaidru.
- likties Nerīkoties tā, ka (kādam) atkārtoti jālūdz, jāsaka u. tml. (ko darīt).
- vilcināties Nesākt, arī nesteigties (parasti ko darīt); vilcināt kā (parasti kādas darbības) iesākšanu.
- dublēt Nesaskaņoti darīt vienu un to pašu (par iestādēm, darbiniekiem).
- atkailināt Nesaudzīgi padarīt citiem atklātu, neslēptu.
- pārstiepties Nesot, ceļot (ko smagu), pārslogot ķermeni, nodarīt sev kaitējumu.
- mazspēja Nespēja (ko) sekmīgi darīt.
- atteikties Nespēt (ko darīt, darboties – piem., par ķermeņa daļām).
- nojukt Nespēt turpināt darbību vai nespēt ko darīt vajadzīgajā kvalitātē (par cilvēku).
- vaiga sviedros netaupot spēkus, smagi, arī čakli (ko darīt).
- (ar) sviedriem vaigā netaupot spēkus, smagi, arī čakli (ko darīt).
- likt mierā netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
- likt mieru netraucēt, nejaukties (kāda dzīvē); neaizskart, nedarīt pāri (kādam).
- sadauzīt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, pakļaujot triecienam, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- ar glanci nevainojami, eleganti (ko izdarīt).
- samudžināt Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti izprotamu.
- nevietā Nevajadzīgi; arī nepareizi (ko teikt, rakstīt, darīt).
- kas Nevajag (ko darīt).
- netikt nekādā galā nevarēt (ko) paveikt, izdarīt.
- čammāties Neveikli, ilgi (ko) darīt; tūļāties.
- lauzt Nevērīgi lietojot, bojāt, padarīt nederīgu.
- apburzīt Nevērīgi lietojot, valkājot, padarīt negludu, neizskatīgu; mazliet saburzīt.
- apvazāt Nevērīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt mazliet netīru, apbružātu u. tml.
- bakstīties Nevīžīgi, nolaidīgi strādāt; negribīgi, nemākulīgi darīt (ko).
- kā auns pie jauniem vārtiem neziņā, nesaprašanā (ko darīt); izbrīnā.
- miezītis No miežiem darīts alus.
- niekoties Nodarboties ar niekiem, darīt ko nevajadzīgu, bezjēdzīgu.
- apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt.
- apkaunot Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) – par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
- postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piem., bojājot, iznīcinot).
- nodarīt gauži nodarīt pāri.
- padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
- nodot Nodevīgi atklāt, padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
- doma Nodoms (ko darīt).
- nobarikādēt Nokraujot, novietojot (dažādus priekšmetus), radīt šķērsli, padarīt nepieejamu, neizmantojamu (ko).
- sadomāt Nolemt, nodomāt (ko darīt).
- nonivelēt Nolīdzināt, samazināt (piem., atšķirības); panākt (kam) vienādu līmeni; padarīt (ko) vienveidīgu, bālu, neizteiksmīgu.
- nospiest sirdi nomākt, padarīt grūtsirdīgu kādu.
- labad Norāda uz nolūku, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts; aizstājot priedēkli aiz-, norāda, ka (kas) tiek aiztaisīts, aizdarīts, aizslēgts.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
- dēļ Norāda uz to, kā labā, interesēs, kas notiek vai tiek darīts.
- labs Norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts; labad.
- pa Norāda uz vietu, telpu, vidi, kur (kas) virzās, tiek darīts.
- priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni; norāda, ka (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, traipains.
- ie- Norāda, ka ar darbību (kas) tiek padarīts derīgs kādam nolūkam.
- at- Norāda, ka darbība tiek veikta, lai atbildētu uz cita teikto vai darīto.
- sevis Norāda, ka darbība vai norise vērsta uz pašu darītāju vai norises izjutēju.
- aiz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek aizdarīts (ciet).
- pie- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek padarīts netīrs, nekārtīgs.
- at- Norāda, ka darbības rezultātā kas tiek atvirzīts nost, sānis vai atdarīts vaļā.
- mēgt Norāda, ka darbību veic bieži; būt paradušam (ko darīt).
- iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
- ar Norāda, ka darītājs saistīts ar kādu savstarpējās attieksmēs; norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
- garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītajam virzoties garām.
- brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt neparastas īpašības, spēja darīt brīnumus.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai tas attiecas uz pašu darītāju.
- priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
- nolikt Norīkot (kādu ko darīt, veikt).
- pielikt Norīkot, likt (kādam) ko darīt.
- atklāt Noskaidrot un padarīt zināmu; atmaskot.
- atsegt Noskaidrot un padarīt zināmu.
- ieņemties Noskaņoties, nodomāt (ko darīt).
- novilkt Nospiest, padarīt sāpīgu (parasti rokas, plecus) – par smagu nesamo.
- izdoties Notikt, noritēt, arī tikt paveiktam, izdarītam labi, veiksmīgi, tā, kā iecerēts, vēlams.
- novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, neizskatīgu.
- līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus.
- sēsties Novietoties sēdus stāvoklī (lai darītu ko).
- raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
- noņurcīt Ņurcot (piem., ar rokām) saburzīt, sagumzīt, arī nobružāt, padarīt neizskatīgu.
- pilnvara Oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt, būt par ko).
- pieteikties Oficiāli darīt zināmu savu vēlmi (kur piedalīties, strādāt, ko saņemt u. tml.) un nokārtot nepieciešamās formalitātes.
- pieteikt Oficiāli paziņot, darīt zināmu (par kā sākumu).
- pasludināt Oficiāli paziņot, darīt zināmu.
- noslēgt Oficiāli savstarpēji vienojoties, padarīt (ko) par spēkā esošu.
- moratorijs Oficiāls aizliegums uz zināmu laiku ko darīt, izpildīt u. tml.
- norīkojums Oficiāls rīkojums, arī norādījums (kādam ko darīt); nosūtījums.
- duets Pa diviem (ko darīt).
- pasteigties Pacensties (ko) paveikt, izdarīt ātrāk.
- apraut Padarīt (ādu) sārtāku, tumšāku, arī cietāku, asāku.
- cietināt Padarīt (audumu, veļu u. tml.) cietāku, stingrāku, mazāk burzīgu; stērķelēt.
- birokratizēt Padarīt (darba stilu, kādu procedūru kārtošanu u. tml.) birokrātisku; pieļaut, ka kļūst birokrātisks.
- aizplīvurot Padarīt (faktu, domu) neskaidru, grūti saprotamu.
- parādīt Padarīt (informāciju) redzamu, uztveramu (par aparātiem, ierīcēm).
- apbēdināt Padarīt (kādu) bēdīgu; sarūgtināt.
- nervozēt Padarīt (kādu) nervozu; uztraukt, satraukt.
- atbruņot Padarīt (kādu) nespējīgu turpināt strīdu, apspiest (kāda) naidīgo izturēšanos (ar savu runu, izturēšanos).
- paspilgtināt Padarīt (ko, piem., pēc satura, īpašībām) izteiksmīgāku, iedarbīgāku u. tml.
- pārveidot Padarīt (ko) citādu; pārmainīt (ārējo izskatu).
- demokratizēt Padarīt (ko) demokrātisku vai demokrātiskāku.
- pieduļķot Padarīt (ko) duļķainu.
- apgaismot Padarīt (ko) gaišu, redzamu (ar gaismas avotu).
- apgaismot Padarīt (ko) gaišu, redzamu, izstarojot gaismu.
- greznot Padarīt (ko) greznu, krāšņu, arī svinīgu; būt par rotājuma elementu.
- samākslot Padarīt (ko) īstenībai neatbilstošu (piem., to pārspīlējot, pārmērīgi izskaistinot).
- liberalizēt Padarīt (ko) liberālu vai liberālāku, atceļot ierobežojumus, mazinot kontroli un likumu stingrību.
- piegānīt Padarīt (ko) ļoti netīru.
- piesmērēt Padarīt (ko) ļoti netīru.
- pamazināt Padarīt (ko) mazāku; samazināt.
- izķēmot Padarīt (ko) neglītu, ķēmīgu; izkropļot.
- anestezēt Padarīt (ko) nejutīgu.
- apēnot Padarīt (ko) nepatīkamu, drūmu; aptumšot.
- aprīt Padarīt (ko) nesaskatāmu, nemanāmu, nedzirdamu.
- piežmiegt Padarīt (ko) nespējīgu, vāju; pakļaut (kādu, ko) savai gribai.
- mistificēt Padarīt (ko) noslēpumainu, neizprotamu, piedēvēt (kam) neizskaidrojamību.
- iestatīt Padarīt (ko) par aktīvi lietojamu, izmantojamu (datorā, viedtālrunī u. tml.); uzstādīt (kā) parametrus.
- pārkaitēt Padarīt (ko) pārāk karstu.
- pārslogot Padarīt (ko) pārāk lielu, grūti īstenojamu.
- piepildīt Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu.
- pieplacināt Padarīt (ko) plānāku.
- uzmirdzināt Padarīt (ko) populāru, atpazīstamu, ievērojamu.
- sabiedriskot Padarīt (ko) sabiedrisku.
- sārtot Padarīt (ko) sārtu.
- noslidināt Padarīt (ko) slidenu, gludu.
- pastiprināt Padarīt (ko) spēcīgāku, efektīvāku; palielināt.
- nostiprināt Padarīt (ko) spēcīgu, stabilu, drošu.
- pastiprināt Padarīt (ko) stiprāku, intensīvāku.
- piesviedrēt Padarīt (ko) sviedrainu.
- sasviedrēt Padarīt (ko) sviedrainu.
- šaurināt Padarīt (ko) šaurāku.
- šķīdināt Padarīt (ko) šķidrāku.
- trivializēt Padarīt (ko) triviālu.
- pietuvināt Padarīt (ko) tuvu, ļoti līdzīgu (kam).
- nomākt Padarīt (ko) vājāk sajūtamu, uztveramu.
- palaist Padarīt (ko) vaļīgāku, garāku vai platāku.
- primitivizēt Padarīt (ko) vienkāršu, apzināti vienkāršot (ko).
- izkruzuļot Padarīt (ko) viscaur kruzuļainu.
- izrievot Padarīt (ko) viscaur rievainu.
- izrobot Padarīt (ko) viscaur robainu, nelīdzenu.
- sarūtot Padarīt (ko) viscaur rūtainu.
- izstiegrot Padarīt (ko) viscaur stiegrainu.
- liesināt Padarīt (parasti būvmateriālu) liesāku, piejaucot smiltis.
- sasmērēt Padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru.
- sasmulēt Padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru.
- sablīvēt Padarīt (parasti pilnīgi, viscaur) blīvu, arī cietu, stingru.
- izsausināt Padarīt (parasti viscaur) sausu.
- liesināt Padarīt (pārtikas produktu) liesāku, saturošu mazāk taukvielu, (ko) piejaucot.
- sagatavot Padarīt (pārtikas produktu) uzglabājamu, patērējamu; pagatavot (ēdienu, dzērienu).
- salāgot Padarīt (piem., detaļu, elementu) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
- uzvest uz ceļa Padarīt (piem., uzņēmumu) veiksmīgu, stabilu.
- savandīt Padarīt (piem., zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt (parasti pilnīgi).
- nostiprināt Padarīt (piem., zināšanas) noturīgas, stabilas.
- uzsārtināt Padarīt (piemēram, ar kosmētikas līdzekļiem) sārtu.
- aizdarīt Padarīt (priekšmetu) no ārpuses nepieejamu; aiztaisīt.
- laidināt Padarīt (rūdītu tēraudu) vieglāk apstrādājamu, parasti sakarsējot (to) līdz noteiktai temperatūrai un ļaujot noteiktā veidā atdzist.
- piejaucēt Padarīt (savvaļas dzīvnieku) par mājdzīvnieku.
- noslāpēt Padarīt (skaņu) klusu, nedzirdamu; būt tādam, kas nomāc (skaņu).
- denaturēt Padarīt (spirtu) nederīgu dzeršanai.
- biezināt Padarīt (šķidrumu, masu) biezu vai biezāku.
- sildīt Padarīt (telpu, vidi u. tml.) siltu vai siltāku.
- piesviedrēt Padarīt (telpu) tādu, kur jūtama sviedru smaka.
- piesārņot Padarīt (vidi) netīru ar sārņiem, atkritumiem, kaitīgām vielām u. tml.
- noplicināt Padarīt (vietu, teritoriju) nabadzīgu, nepievilcīgu, neizskatīgu.
- saasināt Padarīt aktuālu, spilgtu, spraigu.
- saasināt Padarīt akūtu.
- izmērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt līdz ādai padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- izmērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- izmērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt līdz kaulam padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- samērcēt līdz pēdējai vīlei padarīt apģērbu pilnīgi slapju (parasti par lietu).
- aromatizēt Padarīt aromātisku, smaržīgu.
- likt uz spēles padarīt atkarīgu no nejaušības, apstākļiem, pakļaut riskam.
- iezīmēt Padarīt atšķirīgu ar kādu zīmi; norobežot ar atšķirības zīmēm.
- izcelt Padarīt atšķirīgu no pārējā teksta.
- paaugstināt Padarīt augstāku.
- automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
- automatizēt Padarīt automātisku (piem., kustību).
- bagātināt Padarīt bagātāku, pilnīgāku, daudzveidīgāku u. tml.
- iebiedēt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās; iebaidīt.
- iebaidīt Padarīt bailīgu; panākt, ka baidās.
- banalizēt Padarīt banālu.
- iebiezināt Padarīt biezāku (piem., ko piejaucot vai tvaicējot).
- uzbiezināt Padarīt biezāku (piemēram, ko piejaucot).
- notušēt Padarīt blāvāku, mazāk spilgtu, uzkrītošu.
- sabiezināt Padarīt blīvāku, novietojot (kā) elementus tuvāk citu pie cita; panākt, ka (kas) atrodas, novietojas tuvu cits pie cita.
- noblīvēt Padarīt blīvu, arī cietu, stingru.
- atbrīvot Padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, vietu).
- atsvabināt Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā); atbrīvot.
- atbrīvot Padarīt brīvu, neatkarīgu (parasti militārā ceļā).
- brūnināt Padarīt brūnu (ar sauli, vēju u. tml.).
- humanizēt Padarīt cilvēkam piemērotāku, pieejamāku.
- izdaiļot Padarīt daiļu, patīkamu.
- kuplināt Padarīt daudzveidīgāku, bagātāku; papildināt.
- iedrošināt Padarīt drošu, radīt drosmi; būt par cēloni, ka (kāds) kļūst drošs.
- aptumšot Padarīt drūmu; sabojāt.
- izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piem., ceļu, zemi) – parasti par lietu.
- aizkaitināt Padarīt dusmīgu, niknu; sakaitināt.
- apkaitināt Padarīt dusmīgu; aizkaitināt.
- padziļināt Padarīt dziļāku.
- iedvest dzīvību Padarīt dzīvu, reālu (mākslas darbu).
- pagarināt Padarīt garāku (piem., pievienojot attiecīga materiāla gabalu, attiecīgu elementu).
- izlaist Padarīt garāku, platāku, brīvāku (piem., tērpu, tā daļas).
- izgludināt Padarīt gludu, izlīdzināt.
- nogludināt Padarīt gludu, līdzenu.
- sarežģīt Padarīt grūtāku, grūtāk paveicamu, īstenojamu.
- hermetizēt Padarīt hermētisku, cieši, blīvi noslēgt, lai neieplūstu vai neizplūstu gāze, šķidrums.
- cilvēciskot Padarīt humānāku, cilvēkam atbilstošāku, piemērotāku.
- paildzināt Padarīt ilgāku (darbību, norisi, stāvokli).
- paildzināt Padarīt ilgāku (laikposmu).
- pagarināt Padarīt ilgāku; paildzināt.
- kāpināt Padarīt intensīvāku, spraigāku; palielināt.
- sabiezināt Padarīt intensīvu, ietekmīgu (parasti par ko negatīvu).
- apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
- paīsināt Padarīt īsāku, mazliet saīsināt.
- koncentrēt Padarīt īsāku, piesātinātāku.
- uzskaistināt Padarīt izskatīgāku, glītāku; mazliet izgreznot.
- atjaunināt Padarīt jaunāku, citādu (piem., darba grupu, kolektīvu), nomainot darbiniekus, dalībniekus u. tml.
- atmizot Padarīt jūtīgus, sāpīgus (zobus).
- izsist no ierindas padarīt kaujai nespējīgu, nespējīgu strādāt, darboties.
- izkropļot Padarīt kroplu.
- kuplināt Padarīt kuplu vai kuplāku.
- aplaimot Padarīt laimīgu; ļoti iepriecināt.
- latviskot Padarīt latvisku vai latviskāku; padarīt atbilstošu latviešu valodas uzbūvei, sistēmai.
- legalizēt Padarīt legālu, likumīgu.
- palēnināt Padarīt lēnāku; samazināt (ātrumu).
- izlīdzināt Padarīt līdzenu, gludu; likvidēt (negludumus, rievas u. tml.).
- aplīdzināt Padarīt līdzenu, nolīdzināt.
- nolīdzināt Padarīt līdzenu, viscaur vienādu.
- tuvināt Padarīt līdzīgu (kam), veidot (kam) kopējas īpašības, pazīmes.
- cilvēciskot Padarīt līdzīgu, raksturīgu cilvēkam.
- palielināt Padarīt lielāku (attēlu).
- kuplināt Padarīt lielāku, plašāku (piem., cilvēku grupu).
- ielīksmot Padarīt līksmu, iepriecināt.
- nocūkot Padarīt ļoti netīru; notriept.
- sacūkot Padarīt ļoti netīru.
- izmērcēt Padarīt ļoti slapju.
- nomatēt Padarīt matētu (ko).
- noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
- saīsināt Padarīt mazāku (piem., ejamo, braucamo attālumu), virzoties pa īsāku ceļu.
- iebrūnināt Padarīt mazliet brūnu, mazliet tumšāku.
- pieklusināt Padarīt mazliet klusāku.
- apmuļļāt Padarīt mazliet netīru (no virspuses, no ārpuses).
- pieplacināt Padarīt mazliet plakanu.
- paskābināt Padarīt mazliet skābu.
- paskaistināt Padarīt mazliet skaistāku.
- piegludināt Padarīt mazliet, nedaudz gludāku, līdzenāku.
- apmirdzēt Padarīt mirdzošu ar savu gaismu.
- mitrināt Padarīt mitru.
- atdzīvināt Padarīt mundru, arī aktīvu, darbīgu; padarīt spraigāku, saistošāku.
- noplicināt Padarīt nabadzīgu, vienveidīgu.
- bendēt Padarīt nederīgu (piem., darbarīku, ierīci), lietojot (to) nepiemērotos apstākļos.
- apslāpēt Padarīt nedzirdamu vai vāji dzirdamu.
- apgrūtināt Padarīt neērtu, traucēt (norisi, darbību).
- izbojāt Padarīt neglītu, nepatīkamu.
- noārdīt visus tiltus padarīt neiespējamu atgriešanos; uz visiem laikiem pārtraukt sakarus (ar ko).
- aizcirst durvis Padarīt neiespējamu, nepieļaut;
- nomērdēt Padarīt nejutīgu.
- sajaukt Padarīt nekārtīgu (ko), izvietojot izklaidus, izsvaidot atsevišķas daļas.
- izjaukt Padarīt nekārtīgu, sajaukt.
- imobilizēt Padarīt nekustīgu (kādu locekli).
- nofiksēt Padarīt nemainīgu.
- atsvabināt Padarīt nenoslogotu, (pienākumam, saistībai) nepakļautu; atbrīvot.
- saduļķot Padarīt nenoteiktu, neskaidru, sliktu.
- noslēpt Padarīt nepamanāmu, nesaskatāmu.
- aizžogot Padarīt nepieejamu, norobežot ar žogu; nožogot.
- aizcirst durvis Padarīt nepieejamu.
- aizklāt Padarīt nesaskatāmu vai slikti redzamu.
- nodzēst Padarīt nesaskatāmu.
- aizmiglot Padarīt neskaidru (skatienu).
- aizmiglot Padarīt neskaidru, grūti uztveramu.
- aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
- apmiglot Padarīt neskaidru, miglainu, ar samazinātām uztveres spējām (par acīm, redzi, skatienu).
- apmiglot Padarīt neskaidru, neasu (prātu, apziņu).
- matēt Padarīt nespodru, blāvu (stikla, koka, metāla u. tml. virsmu), to īpaši apstrādājot.
- destabilizēt Padarīt nestabilu; traucēt normālu darbību; funkcionēšanu.
- pieķēpāt Padarīt netīru (ar ko mīkstu, ķepīgu).
- piemēslot Padarīt netīru ar atkritumiem, mēsliem.
- noķēpāties Padarīt netīru sevi, savas drēbes; notraipīties (parasti ar ko mīkstu, lipīgu).
- noziesties Padarīt netīru sevi, savu apģērbu; notraipīties, nosmērēties.
- noķepināt Padarīt netīru, lipīgu (ko).
- apšņurkāt Padarīt netīru, neizskatīgu; apbružāt.
- sadraņķēt Padarīt netīru, nelietojamu.
- notraipīt Padarīt netīru, noklāt ar traipiem.
- nosmulēt Padarīt netīru, nosmērēt, notraipīt.
- apgānīt Padarīt netīru, notraipīt; nopostīt, izpostīt, izturēties zaimojoši (parasti aiz ļaunuma).
- novārtīt Padarīt netīru, notraipīt.
- pieķēzīt Padarīt netīru, piemēslot ar izkārnījumiem.
- piecūkot Padarīt netīru, piemēslot; arī piesārņot.
- šmucēt Padarīt netīru, piemēslot.
- notaukot Padarīt netīru, taukainu.
- nosmērēt Padarīt netīru; notraipīt, notriept.
- noziest Padarīt netīru; notraipīt; nosmērēt.
- noķēpāt Padarīt netīru; notraipīt.
- nomuļļāt Padarīt netīru; notraipīt.
- piedraņķēt Padarīt netīru; piesārņot.
- gāzt no kājām padarīt nevarīgu, rīcības nespējīgu; pievārēt, piem., par slimību, alkoholiskiem dzērieniem.
- samaitāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību); sabojāt (2).
- sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību).
- iemūžināt Padarīt nezūdošu.
- saniknot Padarīt niknu, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi kļūst nikns.
- optimizēt Padarīt optimālu; uzlabot.
- pataisīt mīkstu padarīt pakļāvīgu, parasti fiziski ietekmējot.
- aktualizēt Padarīt par aktualitāti.
- iekausēt Padarīt par būtisku, neatņemamu sastāvdaļu, organiski iekļaut.
- sekularizēt Padarīt par laicīgu, pasaulīgu, samazināt reliģijas ietekmi.
- izslēgt Padarīt par neiespējamu, nepieļaut.
- kodificēt Padarīt par normu; apstiprināt.
- kanonizēt Padarīt par obligātu likumu, noteikumu, kanonu [1] (1).
- atcelt Padarīt par spēkā neesošu; oficiāli paziņot, ka nenotiks.
- komercializēt Padarīt par tādu, no kā gūst peļņu.
- pārpiparot Padarīt pārāk piparotu (ēdienu).
- pārsaldināt Padarīt pārāk saldu (ēdienu, dzērienu).
- pārsālīt Padarīt pārāk sāļu (ēdienu, dzērienu).
- saldināt Padarīt patīkamu, priecīgu vai patīkamāku, priecīgāku.
- uzstutēt uz kājām Padarīt patstāvīgu, sagatavot dzīvei.
- personificēt Padarīt personisku, individuālu, piemērotu konkrētai personai, personām.
- pavērt Padarīt pieejamu, īstenojamu u. tml.
- atvērt Padarīt pieejamu; ierīkot, atklāt.
- atdzīvināt Padarīt pievilcīgāku, izteiksmīgāku.
- bagātināt Padarīt pilnvērtīgāku (piem., atdalot liekos piemaisījumus, pievienojot nepieciešamās sastāvdaļas).
- noplacināt Padarīt plakanu, arī plānāku vai zemāku.
- izbazūnēt Padarīt plaši zināmu (ko); izstāstīt, izpļāpāt (daudziem).
- piekārt pie lielā zvana padarīt plaši zināmu (piem., kādu pārkāpumu).
- apstarot Padarīt priecīgu, gaišu.
- noraibināt Padarīt raibu (ko).
- apraibināt Padarīt raibu (no virspuses, vairākās vietās).
- atklāt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
- atsegt Padarīt redzamu, ļaut saskatīt, noņemot, atvirzot u. tml. to, kas apsedz, aizsedz.
- atiezt Padarīt redzamus (zobus), piem., smaidot.
- resnināt Padarīt resnu vai resnāku.
- retināt Padarīt retāku (augu kopu).
- ritmizēt Padarīt ritmisku; piešķirt (kam) noteiktu ritmu.
- rūgtināt Padarīt rūgtu.
- atraisīt mēli Padarīt runīgu, valodīgu.
- sasaldināt Padarīt saldu.
- sasālīt Padarīt sāļu.
- komplicēt Padarīt sarežģītāku, daudzveidīgāku.
- samezglot Padarīt sarežģītu, grūti atrisināmu, grūti nokārtojamu.
- samezglot Padarīt sarežģītu, konfliktiem bagātu (piem., daiļdarbu).
- sasārtināt Padarīt sārtu.
- harmonizēt Padarīt saskanīgu (ar ko), atbilstošu (kam).
- iezīmēt Padarīt saskatāmu, labāk atšķiramu no pārējā.
- apsausināt Padarīt sausāku (no virspuses); apsusināt.
- nosausināt Padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
- kaltēt Padarīt sausu (parasti mutes gļotādu), izraisīt slāpes.
- saskaņot Padarīt savstarpēji atbilstīgu, piemērotu.
- sasmērēties Padarīt sevi (parasti ļoti, viscaur) netīru.
- smurgāties Padarīt sevi netīru; traipīties.
- apskaidrot Padarīt skaidru (apziņu, prātu); radīt iekšēju mieru (cilvēkā).
- apmirdzēt Padarīt skaistu, patīkamu.
- pieslapināt Padarīt slapju (ko), parasti urinējot.
- apslapināt Padarīt slapju, mitru (no virspuses).
- bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku, arī nelietojamu.
- pasliktināt Padarīt sliktāku; būt par cēloni, ka (kas) kļūst sliktāks.
- izbojāt Padarīt sliktu (piem., garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
- sagandēt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
- samaitāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
- sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
- sabojāt Padarīt sliktu, negaršīgu.
- samaitāt Padarīt sliktu, negaršīgu.
- samaitāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu; sabojāt (4).
- sabojāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu.
- noslīpināt Padarīt slīpu.
- nosmailināt Padarīt smailu.
- iesmaržināt Padarīt smaržīgu; iesmaržot.
- sasmirdināt Padarīt smirdīgu.
- sabiezināt Padarīt spilgtu, arī piesātinātu (krāsu, tās toni).
- atspirdzināt Padarīt spirgtu, možu.
- uzstutēt uz kājām Padarīt stabilu (piem., uzņēmumu, saimniecību).
- atmiekšķēt Padarīt staignu, dubļainu.
- internacionalizēt Padarīt starptautisku, daudzām valstīm pieejamu.
- sastīvināt Padarīt stingru, noturīgu (ar kādu vielu).
- stīvināt Padarīt stingru, stīvu (4).
- nostiprināt Padarīt stiprāku, spēcīgāku (organismu), uzlabot, nostabilizēt (veselību).
- strupināt Padarīt strupu vai strupāku; īsināt, apraut.
- apstulbot Padarīt stulbu.
- atsvaidzināt Padarīt svaigāku, tīrāku, zaļojošu u. tml.
- sašaurināt Padarīt šaurāku.
- sašķobīt Padarīt šķību (ko).
- novecināt Padarīt tādu, kas izskatās vecs vai vecāks nekā īstenībā.
- notīrīt Padarīt tīru (ko), atbrīvojot no gružiem, traipiem, netīrumiem u. tml.
- aptīrīt Padarīt tīru, notīrīt; tīrot apkopt.
- spodrināt Padarīt tīru, spožu, pozitīvi vērtējamu.
- aptraipīt Padarīt traipainu; notraipīt.
- aptumšot Padarīt tumšu vai tumšāku.
- notumšot Padarīt tumšu vai tumšāku.
- aizēnot Padarīt tumšu, drūmu; aptumšot.
- tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
- konkretizēt Padarīt uzskatāmu, precizēt; izteikt konkrētākā formā (piem., minot piemērus).
- uzrādīt Padarīt uztveramu, konstatējamu (piemēram, informāciju par kādu parādību, stāvokli).
- vāciskot Padarīt vācisku vai vāciskāku; padarīt atbilstošu vācu valodas uzbūvei, sistēmai.
- vājināt Padarīt vājāku.
- attaisīt Padarīt vaļēju (piem., atpogājot, atāķējot); izplest, atvērt, atšķirt.
- attaisīt Padarīt vaļēju, pieejamu (piem., atverot durvis, noņemot vāku).
- atvērt Padarīt vaļēju, pieejamu (piem., noņemot vāku, atverot durvis, attaisot iesaiņojumu).
- atlaist Padarīt vaļīgāku vai atbrīvot (ko savilktu, saspraustu, saskrūvētu u. tml.).
- atvēsināt Padarīt vēsāku vai vēsu; padarīt mazāk sakarsušu.
- atvieglot Padarīt vieglāku vai vieglu (piem., darbu, kādu norisi).
- novienādot Padarīt vienādu vai ļoti līdzīgu.
- izlīdzināt Padarīt vienādu, līdzīgu (ar ko); samazināt atšķirības.
- novienkāršot Padarīt vienkāršu, vai vienkāršāku (ko); vienkāršot.
- izlīdzināt Padarīt vienmērīgu (gaitu, darbību u. tml.).
- izcaurumot Padarīt viscaur caurumainu.
- izplacināt Padarīt viscaur plānāku (piem., sitot ar āmuru).
- izraibināt Padarīt viscaur raibu.
- nozilināt Padarīt zilu (piem., pamatīgi noperot).
- izdaudzināt Padarīt zināmu (daudziem vai visiem); plaši izziņot, izklāstīt.
- noplūdināt Padarīt zināmu (ko) plašākai sabiedrībai.
- izpaust Padarīt zināmu, ļaut uztvert citiem.
- subjektivizēt Padarīt, arī atzīt (ko) par subjektīvu.
- uzfrizēt Padarīt, attēlot labāku, skaistāku (parasti īstenībai neatbilstoši).
- objektivizēt Padarīt, atzīt (ko) par objektīvu, īstenībai, realitātei atbilstošu, bez subjektīvisma un aizspriedumiem.
- sadārdzināt Padarīt, parasti ievērojami, dārgāku.
- sagānīt Padarīt, parasti pilnīgi, nelietojamu, neizmantojamu (piem., piemēslojot).
- fetišizēt Padarīt, pieņemt (ko) par fetišu; pārspīlēti izcelt, godināt (ko).
- izsvītrot Padarīt, uzskatīt (ko) par neeksistējošu.
- apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu).
- krist kārdināšanā padoties tieksmei darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- samežģīt Pagriežot, pastiepjot u. tml.; padarīt sāpīgu (locītavu); arī izmežģīt.
- krāt Pakāpeniski vairot, padarīt spēcīgāku.
- izsekot Pakāpeniski, sistemātiski novērot (kādas parādības, norises), lai ko izpētītu, izprastu, izdarītu secinājumus.
- paverdzināt Pakļaut, padarīt par vergu.
- intensificēt Palielināt (kā) intensitāti, padarīt intensīvāku, spraigāku; veikt intensifikāciju.
- paskolot Pamācīt (ko darīt, veikt).
- izmēģināt Pamēģināt (darīt ko jaunu), praksē pārbaudīt.
- pavedināt Panākt (ar vārdiem, rīcību, izturēšanos u. tml.), ka (kādam) rodas vēlēšanās darīt ko nevēlamu.
- vienoties Panākt savstarpēju saprašanos, arī kopīgi nolemt (ko darīt).
- sadrošināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas drosme (ko darīt); iedrošināt.
- sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi rodas spars, griba (ko darīt).
- sadūšot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas drosme (ko darīt).
- dzēst Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
- uzkrāt Panākt, būt par cēloni, ka pakāpeniski atjaunojas, palielinās; pakāpeniski palielināt, padarīt spēcīgāku.
- izgāzt Panākt, darīt tā, ka (kas) beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu; panākt, ka noraida, neatzīst.
- izlīst (kā kamielim) caur adatas aci panākt, izdarīt ko, gandrīz neiespējamo, pārvarot lielas grūtības.
- iekārdināt Panākt, ka (kādam) rodas stipra vēlēšanās (pēc kā, ko darīt u. tml.); būt par cēloni, ka (kādam) rodas šāda vēlēšanās.
- nosūtīt Panākt, ka (kāds) dodas (kur, uz kurieni, arī ko darīt); arī norīkot.
- ieradināt Panākt, ka (kāds) ierod (ko darīt), iegūst ieradumu.
- precizēt Panākt, ka (kas) kļūst precīzāks vai precīzs; papildinot, labojot u. tml. (piem., datus), padarīt precīzāku vai precīzu.
- pazemināt Panākt, ka (kas) samazinās; padarīt (ko) zemāku, mazāku.
- atdarīt Panākt, ka ir vaļā (piem., durvis); padarīt (kā iekšieni) pieejamu; atvērt, attaisīt.
- pakļaut Panākt, ka tiek veikts, izdarīts (kas).
- papildspēki Papildu darītāji, kāda uzdevuma veicēji.
- ierādīt Parādīt (kā darīt), iemācīt.
- ūzuss Paradums; ierastā prakse, kā (kas) tiek darīts (piemēram, studentu korporācijās).
- novazāt Pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnicīgu, banālu.
- novalkāt Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, ikdienišķu, nepievilcīgu.
- pārskrieties Pārāk daudz skrienot, nodarīt sev kaitējumu.
- pasākt Parasti savienojumā "ko pasākt": darīt.
- likt Parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ar ko, ar kādu).
- feja Pārdabiska sieviešu dzimuma būtne, kas spēj darīt brīnumus.
- apslēpt Pārklājot vai aizklājot padarīt neredzamu, neieraugāmu.
- savilkt Pārmainot (sejas, tās daļas) muskuļu stāvokli, padarīt (to), parasti ievērojami, grumbainu; pārmainot (sejas daļas) muskuļu stāvokli, pavirzīt (to), parasti ievērojami; izveidot sejā (grumbas, smaidu, grimasi u. tml.).
- kārties (vai) nost pārmērīgi nomocīties, cenšoties ko padarīt, arī ko iegūt, dabūt.
- pārstaipīt Pārnēsājot ko pārāk smagu, padarīt sāpīgu, traumēt.
- mānija Pārspīlēta, slimīga tieksme (ko darīt), apsēstība ar kādu domu, ideju.
- likt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs.
- nolikt pie malas pārstāt darīt (ko), atlikt (to), neturpināt vairs.
- pārgribēties Pārstāt gribēt, vairs negribēt (ko, ko darīt).
- mitēties Pārstāt, pārtraukt, arī beigt (ko darīt).
- norimties Pārtraukt (ko darīt); nomierināties.
- pāriet Pārtraukt iepriekšējo (darbības, rīcības veidu) un sākt darīt citādi.
- saņemties Pārvarot laiskumu, sakopot spēkus, sasparoties (kādas darbības veikšanai); pārvarot kautrību, neizlēmību u. tml.; iedrošināties, spēt (ko izdarīt).
- pielāgot Pārveidojot padarīt (ko) piemērotu, atbilstošu (kādam nolūkam, kādām vajadzībām u. tml.).
- pārtaisīt Pārveidot, padarīt citādu.
- izkropļot Pārvērst, padarīt neatbilstošu īstenībai; sagrozīt.
- nopēdot Pārvietojoties un atstājot pēdu nospiedumus, padarīt netīru (ko).
- racionalizācija Pasākumu kopums ar mērķi padarīt (ko) efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- pārbaudīt Paskatīties, pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
- aktivizēt Pastiprināt aktivitāti; padarīt rosīgu (darbību).
- miestiņš Pašdarīts alus.
- uzdot Pateikt, darīt zināmas (piemēram, kādas ziņas).
- atzīties mīlestībā pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt mīlestību pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- atklāt sirdi Pateikt, darīt zināmu (kādam), ka (viņu) mīl.
- padot Pateikt, darīt zināmu; parādīt.
- sacīties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt).
- teikties Paust (kādu apņemšanos), solīties (ko darīt).
- mest Paust, darīt zināmu (ko).
- lasīt Paust, darīt zināmu mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā); mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
- ievest kārdināšanā pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- ievest grēkā pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.
- sadarīt Paveikt (parasti daudz); izdarīt (parasti daudz nevēlama).
- atgūt nokavēto paveikt to, kas nav laikā izdarīts.
- izpildīt Paveikt, izdarīt (ieplānoto, iecerēto, uzdoto u. tml.).
- novēlot Paveikt, izdarīt (ko) vēlāk par paredzēto, noteikto laiku; nokavēt (2).
- apdarīt Paveikt, padarīt (nepieciešamos darbus).
- nobeigt Paveikt, padarīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam; pabeigt.
- darījums Paveikta darbība, rezultāts --> darīt.
- gandarījums Paveikta darbība, rezultāts --> gandarīt (2); atmaksa, arī atriebība.
- noklusējums Paveikta darbība, rezultāts --> noklusēt; tas, kas netiek darīts zināms, izpausts.
- paplašinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paplašināt; tas, kas ir kļuvis vai padarīts plašāks, apjomā lielāks.
- pieteikums Paveikta darbība, rezultāts --> pieteikt; dokuments, kurā izteikta vēlme ko darīt, kur piedalīties u. tml.
- salāgojums Paveikta darbība, rezultāts --> salāgot; saskares, savienojuma vietas padarīt ģeometriski pareizas.
- likt Pavēlēt, dot rīkojumu (ko darīt, kā rīkoties), teikt (lai izdara ko).
- pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai (to) izceltu, padarītu atšķirīgu.
- apmuļļāt Pavirši, nekārtīgi paveikt; nepadarīt līdz galam.
- pieteikt Paziņot par (kāda, kā) gatavību kur piedalīties, ko darīt; piereģistrēt.
- pieteikt Paziņot, darīt iepriekš zināmu (ko).
- pavēstīt Paziņot, darīt zināmu (ko).
- nodot Paziņot, darīt zināmu.
- apziņot Paziņot, izziņot, darīt zināmu (daudziem vai visiem).
- atklāt Pēc celtniecības, izveides nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu pasākumu).
- kāda uzdevumā pēc kāda cilvēka norādījuma, rīkojuma (ko darīt).
- pārmaiņus Pēc kārtas (darīt) vienu un otru.
- ģenerālmēģinājums Pēdējais mēģinājums pirms pirmizrādes, kur viss tiek darīts kā īstā izrādē.
- atcerēties Pēkšņi iedomāties (par ko neizdarītu, aizmirstu u. tml.).
- iegribēties Pēkšņi sākt gribēt (ko, ko darīt).
- uz līdzenas vietas pēkšņi, tūlīt, nekavējoties (ko darīt).
- apdrošinātājs Persona, kas pilnvarota izdarīt apdrošināšanu.
- kontaktpersona Persona, kuras telefons vai atrašanās vieta darīta zināma atklātībai un kura kādas citas personas, organizācijas, uzņēmuma u. tml. vārdā kontaktējas ar ieinteresētām personām.
- piesolīt Piedāvāt (ko saņemt, izmantot); piedāvāt (ko izdarīt).
- piesolīties Piedāvāties (ko izdarīt).
- atļaut Pieklājības forma, paziņojot klātesošajiem par nodomu ko darīt.
- parakstīties Piekrist, būt ar mieru (ko darīt).
- atļauja Piekrītoša, pozitīva atbilde uz lūgumu, prasību; apstiprinātas tiesības (ko darīt); dokuments par šādām tiesībām.
- piemērot Pielāgot, padarīt (kam) atbilstošu.
- izcūkot Piemānīt; nodarīt kaitējumu.
- piedrazot Piemētājot drazas, atkritumus, padarīt (ko) netīru, nekārtīgu.
- piegružot Piemētājot, atstājot aiz sevis gružus un atkritumus, padarīt netīru, nekārtīgu (ko).
- pielūžņot Piemētājot, nenovācot nevajadzīgus priekšmetus, padarīt nekārtīgu, netīru (kādu vietu, apkārtni).
- saistība Pienākums (pret kādu), nepieciešamība ko darīt, veikt (kāda labā).
- nolemt Pieņemt lēmumu (ko darīt).
- piejaucēt Pieradināt, padarīt (kādu) par savējos.
- ierast Pierast, ieradināties (ko darīt, kā izturēties).
- piefiksēt Piesienot, pielīmējot u. tml. padarīt nekustīgu, piestiprināt.
- piespiesties Piespiest sevi (ko izdarīt).
- pieblīvēt Piespiežot, piemīdot u. tml. padarīt blīvu, ciešu.
- impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām, lai pasargātu no nelabvēlīgiem vides ietekmes faktoriem, padarītu izturīgāku (pret ko).
- niansēt Piešķirt (kam) nianses; darīt (ko) niansēm bagātu.
- arhaizēt Piešķirt senatnīgu, novecojušu formu; padarīt arhaisku.
- uzdot Pieteikt (kādu), arī darīt zināmu (ko par kādu).
- savircot Pievienojot (kam) virces, padarīt (ko) pikantu, ar asu garšu.
- atšķaidīt Pievienojot (šķidrumu), samazināt (kā) koncentrāciju; padarīt šķidrāku.
- trieka Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību; paralīze.
- paralīze Pilnīga muskuļu nespēja izdarīt aktīvu kustību.
- aizpīt Pinot aizdarīt.
- izplūkt Plūcot izraut, izplēst; plūcot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
- applūkāt Plūkājot izraut (ko visapkārt vai vairākās vietās); plūkājot padarīt neizskatīgu.
- izplūkāt Plūkājot izraut, izplēst; plūkājot padarīt retāku (piem., dzīvnieka apmatojumu).
- izgrauzt Plūstot padarīt viscaur robainu; plūstot izveidot – par ūdeņiem.
- atentāts Politisku iemeslu dēļ izdarīts uzbrukums ar nolūku nogalināt.
- laboratorijas darbs praktisks mācību uzdevums, ko veic laboratorijā, pamatojoties uz izdarītajām analīzēm, mērījumiem, eksperimentiem u. tml.
- civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti noziegumā cietušajam.
- prasīties Prasīt atļauju (kurp doties, ko darīt).
- talants Prasme, spējas ko veikt, darīt.
- mācēt Prast (ko darīt), būt apguvušam (piem., zināšanas, iemaņas).
- spēja Psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- atslepenot Publicēt, darīt pieejamu.
- lustrācija Publiski izteikta atzīšanās un nožēla par izdarīto, tādējādi mazinot savu vainu.
- nopulēt Pulējot padarīt gludu, spīdīgu.
- lēkt vai no ādas laukā Pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties.
- bužināt Purinot, cilājot padarīt mīkstāku, mazāk blīvu.
- atpūst Pūšot atdarīt vaļā.
- izpūst Pūšot padarīt (ko) aukstu; izdzisināt (par telpu caurvējā).
- sapūst Pūšot saaukstēt, padarīt slimu (cilvēka ķermeni, tā daļu) – par vēju, gaisa plūsmu.
- riebt Radīt (kādam) nepatikšanas, darīt ko ļaunu, sliktu.
- atļaut Radīt iespēju (ko darīt), būt labvēlīgam (piem., par apstākļiem).
- pašķirt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
- pavērt ceļu radīt labvēlīgus apstākļus, dot iespēju (kādam ko veikt, darīt).
- uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt), izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
- uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko) darīt, izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
- apsvilināt Radīt svilinošu sajūtu, padarīt sāpīgu.
- ievainot Radot šādu bojājumu, padarīt (cilvēku, dzīvnieku) nespējīgu normāli kustēties, darboties.
- uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, sabojāt.
- izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
- iegadīties Rasties iespējai (ko darīt); negaidīti notikt; gadīties.
- iedomāties Rasties nodomam (ko darīt).
- saraukt Raucot padarīt (purnu, tā daļu) grumbainu (par dzīvniekiem).
- saraukt Raucot padarīt (seju, tās daļu) grumbainu.
- pieraudāt Raudot padarīt pilnīgi slapju (ko).
- darīties Refl. --> darīt.
- izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu, labi zināmu.
- izretušēt Retušējot izlabot (attēlu), padarīt skaidrākas kontūras (attēlā).
- palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
- izrīkot Rīkojot panākt, ka (kas) tiek izdarīts.
- iespītēt Rīkoties (kā), izdarīt (ko) par spīti (kādam).
- noslēpt (visus) galus ūdenī rīkoties tā, lai nevarētu atrast nekādus pierādījumu par izdarīto pārkāpumu, noziegumu.
- riskēt Rīkoties, darīt (ko), pakļaujot sevi iespējamām briesmām, zaudējumam, neveiksmei.
- racionalizēt Rīkoties, lai padarītu (ko) efektīvāku, izdevīgāku, vienkāršāku, lētāku u. tml.
- atrakt Rokot padarīt pieejamu, brīvu (piem., ko aizbērtu, apbērtu); rokot uziet.
- iedvesmot Rosināt (radoša darba darītāju).
- izaicināt Rosināt izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu).
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- izrotāt Rotājot padarīt skaistāku, greznāku (ar ornamentiem, rotaslietām u. tml.); izgreznot.
- parullēt Rullējot padarīt mazliet gludāku, plānāku u. tml.
- izrullēt Rullējot, veltnējot padarīt blīvu, gludu, līdzenu, izveidot vēlamo formu.
- paust Runā, rakstītā tekstā darīt zināmu (ko).
- teikties Runājot darīt zināmu (kādu faktu); sacīties (1).
- sacīt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- teikt Runājot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- pateikt Runājot darīt zināmu (ko).
- stāstīt Runājot darīt zināmu, paust, vēstīt (ko vai par ko).
- sarunāt Runājot vienoties (ar kādu ko darīt).
- zibināt zobus runājot, smejoties u. tml., padarīt redzamus zobus.
- jaukties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- maisīties pa vidu runāt vai darīt ko vienlaikus ar citiem, traucējot viņus.
- jokot Runāt vai darīt ko, lai uzjautrinātu, izklaidētu, izraisītu smieklus.
- glaudīt pa spalvai runāt, darīt kādam pa prātam, izdabāt.
- sarušināt Rušinot padarīt (ko) viscaur irdenu.
- parušināt Rušinot padarīt mazliet irdenāku.
- spēja Sabiedrības nodrošināts stāvoklis (cilvēkam), kas (tam) rada iespēju ko darīt, veikt.
- sačammāt Sabojāt, izbojāt, padarīt nebaudāmu.
- sagandēt Sabojāt, padarīt slimu.
- sadomāties Sadomāt (piem., ko darīt), iecerēt, izfantazēt (ko).
- ietaisīties Sagatavoties, iesākt (ko darīt); iztaisīties.
- kalt važās saistīt ar važām, padarīt nebrīvu.
- aprobežot Saistīt ar zināmiem apstākļiem, nosacījumiem, padarīt no tiem atkarīgu (kādu darbību, rīcību vai tās izpausmi); ierobežot.
- aicināt Saistīt, valdzināt, rosinot ko darīt.
- piesaitēt Saitējot piesaistīt, padarīt nekustīgu (ko).
- (kāds) nelabais dīdīja saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- velns saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- (kāds) velns dīdīja Saka neapmierinātībā, sašutumā par izdarīto.
- kā (nu) kurš saka norādot, ka katrs var rīkoties, darīt citādāk.
- ko tur tik daudz saka norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (ko darīt).
- spējīgs uz visu Saka par (ko), kas ir spējīgs izdarīt iespējami labāko.
- spējīgs uz visu Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.
- ragi dūņās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
- ragi sūnās saka par kādu, kurš ir tādā stāvoklī, ka neko nespēj izdarīt.
- kā no laivas izmests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
- mucā audzis, pa spundi barots saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
- kā mucā audzis saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
- aci pret aci, zobu pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- acs pret aci, zobs pret zobu saka par principu atdarīt, atriebt pāridarījumu, apvainojumu tieši pašam vaininiekam.
- Dots pret dotu! saka, atriebjot nodarīto vai atlīdzinot labu ar labu.
- ko tur (var) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- ko lai dara saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
- ko (tu) padarīsi saka, atzīstot nespēju ko izdarīt, panākt.
- Es tev (arī viņam, jums u. tml.) parādīšu! saka, draudot kādu pārmācīt, atdarīt kādam.
- nolaižas rokas saka, ja (kāds) vairs nespēj, vai nav vairs vēlēšanās (ko) darīt, rīkoties.
- sirdsapziņa moka (arī tirda, urda u. tml.) saka, ja ir nemitīgi pašpārmetumi par ko aplam, arī ļaunprātīgi izdarītu.
- niez rokas saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- rokas niez saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- niez pirksti saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- niez nagi saka, ja kādam ļoti gribas ko darīt.
- būt uz lūpām (kādam) saka, ja kāds grib ko teikt, bet kaut kas kavē to darīt.
- kā jērs saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
- kā jēriņš saka, ja kāds ir ļoti rāms, lēns, padevīgs, paklausīgs, ja nepretojas, ļauj ar sevi darīt, ko grib.
- būt pa plecam saka, ja kāds ir spējīgs, ja kādam ir pietiekama prasme ko darīt, veikt.
- roka neceļas saka, ja kāds ko nespēj vai nevēlas darīt.
- pirksti deg saka, ja kāds ļoti vēlas ko darīt.
- pirksti niez saka, ja kāds ļoti vēlas ko darīt.
- kā (bites) (sa)dzelts saka, ja kāds pēkšņi strauji, neapvaldīti uzlec kājās; arī ja kāds uztraukti, neapvaldīti sāk darīt (ko).
- vilciens (jau, ir) aizgājis Saka, ja kas ir nokavēts, arī nav laikus izdarīts.
- palikt pusceļā saka, ja kas netiek izdarīts, paveikts līdz galam.
- palikt pusratā saka, ja kas netiek izdarīts, paveikts līdz galam.
- par labu kādam saka, ja kas notiek vai tiek darīts kāda interesēs.
- par zīmi saka, ja kas tiek darīts kā apstiprinājums (kam), norādījums (uz ko).
- ķeksīša dēļ saka, ja kas tiek darīts, tikai lai ievērotu formālas prasības.
- rokas par īsām saka, ja kaut kas nav pa spēkam, ja kāds ko nespēj izdarīt.
- pudu sāls apēdis saka, ja kopā (kas) darīts ilgāku laiku.
- ne domas saka, ja nav iespējams, nav vēlēšanās (ko darīt).
- nav (vairs) iekšā saka, ja nav spēka, uzņēmības (ko darīt).
- nav nekāda gala saka, ja nav vēlamā rezultāta, ja nav nekādas nozīmes ko darīt; saka, ja nav nekādas jēgas, nekāda labuma.
- nav (nekāda) gaisa saka, ja nav vēlamo apstākļu, ja nav jēgas kaut ko sākt, darīt.
- nav nozīmes saka, ja nav vērts (ko darīt).
- nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piem., ko darīt, kā izturēties).
- rokas nolaižas saka, ja pārņem bezcerība, kad vairs nav vēlēšanās ko darīt.
- tīra sirdsapziņa saka, ja viss ir darīts godīgi.
- Liecies mierā! saka, lai (kāds) pārstāj (ko) darīt.
- ko tur saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- kas tur Saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).
- Ko tur! Ko tur tik daudz saka, norādot, ka nav nozīmes, vajadzības (piem., ko darīt).
- lai tur vai kas saka, norādot, ka noteikti kas notiks, tiks izdarīts jebkuros apstākļos.
- rokas nenokritīs saka, pamudinot kādu ko izdarīt.
- aizvērties Sakļauties, aizdarīties.
- piespiesties Sakopot spēkus, enerģiju, lai piespiestu sevi (ko izdarīt, pabeigt u. tml.).
- ievadīt Sākot mācīt (ko), iepazīstinot (ar ko jaunu), padarīt (to) saprotamu, zināmu u. tml.
- ievalkāt Sākot valkāt, vairākkārt uzvelkot, padarīt (apavus) valkāšanai ērtus.
- stāties Sākt (ko darīt, veikt).
- iesākt Sākt (ko darīt); veikt pirmo (darbības, norises) posmu.
- ņemties Sākt (ko, parasti intensīvi) darīt.
- ķerties Sākt (ko) darīt, izgatavot, apstrādāt; sākt darboties (ar darbarīku, ierīci).
- ņemt priekšā Sākt darīt (ko).
- spert pirmo soli Sākt darīt ko jaunu.
- pāriet no vārdiem pie darbiem sākt darīt.
- likties Sākt enerģiski darīt (kādu darbu); sākt aizrautīgi nodarboties (ar ko).
- iesākt Sākt pierast (ko darīt).
- pieķerties Sākt risināt, sākt darīt (ko).
- sabeigt Salaužot, saplēšot, nevīžīgi lietojot u. tml., padarīt nelietojamu; sabojāt.
- atalgojums Samaksa, atlīdzība (par padarīto).
- peļņa Samaksa, ko saņem par padarīto darbu; šādā veidā gūtie ienākumi.
- atalgot Samaksāt, atlīdzināt (par padarīto vai par pakalpojumu).
- noplicināt Samazināt (kā vērtību), padarīt nabadzīgu (piem., kādu kopumu).
- izsist no sliedēm samulsināt, padarīt bezpalīdzīgu.
- sadūšoties Saņemt drosmi, izraisīt sevī drosmi (ko darīt).
- saspringt Saņemties (piem., lai izdarītu, paveiktu ko).
- sarūgtinājums Sāpīgs pārdzīvojums, ko izraisa, piem., pārestība, nepatiess apvainojums, padarītā darba neatbilstošs novērtējums.
- samocīt Sapūlēt, padarīt sāpīgu, traumēt (ķermeņa daļu, orgānu).
- mudžināt Sarežģīt, darīt (ko) neskaidru, nesaprotamu; šādā veidā stiept, vilkt garumā (ko).
- strupceļš Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
- apsargāt Sargājot padarīt (kādu objektu) nepieejamu nepiederīgām, nevēlamām personām, saglabāt materiālās vērtības (tajā).
- nožēla Sarūgtinājums, neapmierinātība (par ko notikušu, izdarītu).
- satriekt Sasitot, atsitot pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- aizsprādzēt Sastiprināt, aizdarīt (ko) ar sprādzi; aizdarīt (sprādzi).
- bez Savienojumos "bez mēra", "bez gala" u. tml.: ilgi, daudz (ko darīt); ārkārtīgi; ļoti daudz.
- insinuācija Savtīgos vai ļaunprātīgos nolūkos izdarīts ziņojums par kādu personu.
- pučs Sazvērnieku grupas mēģinājums izdarīt valsts apvērsumu; valsts apvērsums, ko izdarījusi šī grupa.
- pašierosme Sevī radusies ierosme, ko pašam darīt, veikt.
- aizsiet Sienot aizdarīt ciet; sienot sastiprināt.
- aizsist Sitot aizdarīt.
- izkapināt Sitot ar āmuru, iztaisnot, padarīt plānāku, asāku (izkapti).
- sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
- kauties Sitot, sperot, durot u. tml. cīnīties, nodarīt otram sāpes, miesas bojājumus; sist vienam otru.
- paskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu, zināmu.
- izskaidrot Skaidrojot padarīt saprotamu; paskaidrot.
- izskalot Skalojot padarīt tīru.
- noskalot Skalojot padarīt tīru.
- pieskalot Skalojot smilts, dūņu u. tml. sanesumus, piepildīt, padarīt seklu (ko).
- iztaurēt Skaļi, arī netaktiski izpaust, padarīt zināmu (daudziem).
- saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
- ieslacīt Slakot ievirzīt (šķidrumu); slakot padarīt mitru.
- apslaucīt Slaukot notīrīt (no visām pusēm, visapkārt), padarīt sausu (no virspuses).
- izslaucīt Slaukot padarīt (parasti no iekšpuses) sausu, arī tīru, spodru.
- izslaucīt Slaukot padarīt sausu (piem., acis, matus).
- uzslaucīt Slaukot padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); slaukot (piemēram, grīdu) padarīt tīru (telpu).
- uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); slaukot, mazgājot padarīt tīru (telpu).
- izslavēt Slavējot (arī reklamējot, ieteicot u. tml.) padarīt plaši pazīstamu.
- pieslēgt Slēdzot aizdarīt; aizslēgt.
- aizslēgt Slēdzot aizdarīt.
- atslēgt Slēdzot padarīt atveramu, arī pieejamu; atslēdzot atbrīvot.
- pieslēgt Slēdzot piesaistīt (pie kā, kam klāt) un padarīt nepieejamu.
- saslēgt Slēdzot sasaistīt kopā, padarīt nepieejamu (ko).
- apslēpt Slēpjot padarīt (ko) neieraugāmu, nepamanāmu.
- maskēt Slēpt, padarīt (ko) neieraugāmu, piem., nepamanāmu, klājot, liekot ko virsū, priekšā, izmainot (kā) izskatu.
- ieslidināt Slidinoties padarīt gludu, slidenu.
- nosliepnēt Sliepnējot padarīt gludu, līdzenu (kā) virsmu; nošpaktelēt.
- stiept gumiju slinkot; ļoti lēni, negribīgi darīt (ko).
- apslīpēt Slīpējot (visapkārt, no virspuses), padarīt gludu; mazliet noslīpēt.
- noslīpēt Slīpējot padarīt (ko) gludu, līdzenu; slīpējot izveidot (kam) vēlamo formu.
- uzslīpēt Slīpējot padarīt gludu, līdzenu; noslīpēt.
- sasmidzināt Smidzinot padarīt (ko) viscaur mitru, slapju; smidzinot viscaur pārklāt (ar ko).
- iepazīstināt Sniegt ziņas, priekšstatu (par ko), darīt zināmu.
- noziņot Sniegt ziņojumu; ziņojot darīt zināmu (ko), informēt (par ko).
- solīties Solīt (ko veikt, darīt).
- burzīt Spaidot un berzējot (pirkstos, rokās) darīt negludu.
- nospārdīt Spārdot, skarot (ko ar kājām), padarīt netīru.
- dziņa Spēcīga tieksme (pēc kā); spēcīga vēlēšanās (ko darīt).
- uzlādēt Spēcīgi rosināt, padarīt spēcīgu (piemēram, kāda psihisko stāvokli).
- māka Spēja (ko) veikt, izdarīt; prasme, mācēšana.
- krampis Spēks, stingrība; spēja ko izdarīt.
- iet Spēlēt (rotaļu); izdarīt gājienu (spēlē).
- paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) laikus, laicīgi; pagūt.
- paspēt Spēt, varēt (piem., ko izdarīt, paveikt) pirms kādas citas sekojošas darbības.
- aizspiest Spiežot aizdarīt.
- blīvēt Spiežot, stampājot u. tml. padarīt blīvu vai blīvāku.
- denaturāts Spirts, kas ar kādu piedevu padarīts nederīgs dzeršanai.
- atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt.
- nospļaudīt Spļaudot notraipīt, padarīt netīru (kā virsmu).
- piespļaudīt Spļaudot pārklāt ar spļaudekļiem, padarīt netīru (ko).
- nospļaut Spļaujot notraipīt, padarīt netīru.
- piespļaut Spļaujot pārklāt ar spļaudekļiem, padarīt netīru (ko).
- teniss Sporta spēle ar bumbiņu, ko spēlētāji ar raketēm sit pāri spēles laukuma vidū nostieptam tīklam, cenzdamies to izdarīt tā, lai pretspēlētājam nebūtu iespējams to atsist atpakaļ.
- nobloķēt Sporta spēlēs – aizšķērsojot ceļu, nepieļaut, padarīt neiespējamu (pretinieka ripas, bumbas) raidījumu.
- raut Spraigi, intensīvi darīt (ko), darboties.
- rauties Spraigi, intensīvi darīt (ko); darboties; strādāt.
- aizspraudīt Spraudot aizdarīt.
- aizspraust Spraužot aizdarīt.
- nolāčot Staigājot (kam) pāri (ar netīrām, sabristām kājām, apaviem), padarīt netīru (to).
- nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to) cietu, gludu.
- pienest Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu), – sanest (ko).
- piemīdīt Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, padarīt netīru, slapju (piem., grīdu).
- pielāčot Staigājot ar netīriem, slapjiem apaviem vai kājām, piebradāt (grīdu), padarīt netīru; slapju (telpu).
- piestaigāt Staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu); piebradāt.
- pievazāt Staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu).
- izstaipīt Staipot padarīt garāku, lielāku (priekšmetu).
- pastaipīt Staipot padarīt mazliet garāku, arī vaļīgāku.
- sastampāt Stampājot sasmalcināt; stampājot padarīt (parasti pilnīgi) viendabīgu, mīkstu.
- iebraukt auzās stāstīt, darīt ko aplamu; kļūdīties.
- izstāstīt Stāstot izpaust, padarīt zināmu (kādu domu, faktu u. tml.).
- pastāstīt Stāstot mutvārdiem vai rakstveidā pavēstīt, darīt zināmu.
- pats Stāvoklis šaha spēlē, kad viens no spēlētājiem nevar izdarīt kārtējo gājienu, nenoliekot pa sitienam savu karali, un partija tiek atzīta par neizšķirtu.
- nespēja Stāvoklis, kad (kāds) nav spējīgs ko darīt, veikt; arī kādas spējas trūkums.
- neziņa Stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko), kad nezina (ko darīt).
- apsēstība Stāvoklis, kam raksturīga neatlaidīga tieksme kaut ko darīt, uzmācīgas domas, idejas.
- skriet Steigā ātri iet, arī braukt; arī steigties; arī bieži (ko) darīt.
- sasteigt Steigā padarīt, paveikt; steigā pavirši padarīt, paveikt.
- uzgrūst Steigā pavirši (ko) izdarīt, paveikt.
- pārsteigties Steigā, neapdomājot izdarīt ko tādu, ko nākas nožēlot.
- raut darbu no rokām ārā Steigties padarīt cita darbu.
- izstiept Stiepjot iztaisnot, padarīt garāku; izvirzīt garumā (ko).
- pastiept Stiepjot padarīt (ko) mazliet garāku, platāku, vaļīgāku u. tml.
- triekt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt; trenkt (2).
- trenkt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt.
- pavēlēt Stingri, bez ierunām norādīt (ko darīt).
- tabu Stingrs aizliegums runāt (par ko); tas, par ko sabiedrībā nav pieņemts runāt; tas, ko nedrīkst, arī ko nav pieņemts darīt.
- kāre Stipra vēlēšanās, tieksme (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.).
- aizšaut Strauji aizbīdīt (aizbīdni, bultu u. tml.); strauji aizdarīt (durvis, vārtus u. tml.).
- izraut Strauji izdarīt (ko).
- mesties Strauji sākt (ko darīt); strauji doties (ko darīt).
- nostrīķēt Strīķējot padarīt asu.
- aizstumt Stumjot aizdarīt, aizbīdīt.
- nosūdzēt Sūdzoties darīt (kādam) ko zināmu.
- nosusināt Susinot padarīt sausu (kā) virsmu, ārpusi.
- nosusināties Susinot padarīt sevi, savu ķermeni sausu.
- piesvaidīt Svaidot, sviežot (ko lielākā daudzumā), padarīt nekārtīgu, arī netīru (ko); piemētāt.
- piesvaidīt Svaidot, sviežot iekšā (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru (ko).
- piesviest Sviežot piepildīt (ko); izsviežot (ko lielā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (ar to).
- ķēpāt Šādā veidā padarīt netīru, bojāt (ko).
- lāpīt Šādā veidā šujot, aizdarīt (caurumu, izdilumu).
- raidīt Šaujot virzīt (lodi, šāviņu u. tml.); izdarīt šāvienu kādā virzienā.
- izšķiebt Šķiebjot padarīt šķību, greizu.
- nošķiest Šķiežot padarīt netīru, slapju.
- piešķiest Šķiežot padarīt slapju, notraipīt (ko).
- izšķobīt Šķobot padarīt šķību, greizu; izkustināt.
- nošļākt Šļācot padarīt (ko) slapju, arī netīru.
- apšļākt Šļācot vai šļācoties padarīt slapju, arī netīru.
- nošļākt Šļācoties padarīt (ko) slapju, arī netīru.
- nošļakstīt Šļakstot padarīt (ko) slapju, arī netīru.
- notašķīt Šļakstoties notraipīt, padarīt (ko) slapju, netīru.
- nošļakstīt Šļakstoties padarīt (ko) slapju, arī netīru.
- sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt (ko) viscaur slapju, arī netīru; piešņaukt.
- piešņaukt Šņaucot padarīt (ko) netīru, arī slapju.
- piešpaktelēt Špaktelējot pielīdzināt (atsevišķas vietas), padarīt (ko) gludu, līdzenu.
- aizšūt Šujot aizdarīt.
- iešūt Šujot padarīt šaurāku, īsāku.
- pakaļ Tā, ka atkārto, atdarina (kāda runāto, darīto u. tml.).
- priekša Tā, ka kas tiek veikts, darīts (kāda, kā) klātbūtnē; arī atklāti.
- gals Tā, ka tiek paveikts, izdarīts, sasniegts (iecerētais, paredzētais, nepieciešamais); tā, ka tiek panākts pozitīvs atrisinājums, pārvarot grūtības.
- palielināts Tāds (attēls), kas ar tehnisku vai optisku līdzekļu palīdzību ir pietuvināts, padarīts lielāks.
- vienpersonas Tāds verbs, ko parasti lieto 3. personas formā bez norādījuma uz darītāju; bezpersonas verbs.
- spirgts Tāds, kam ir labs fiziskais un psihiskais stāvoklis, lai aktīvi ko veiktu, darītu; tāds, kurā izpaužas šāds stāvoklis.
- spējīgs Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
- slinks Tāds, kam ir raksturīga tieksme vadīt laiku bezdarbībā, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko; tāds, kas lēni, negribīgi strādā, dara ko.
- dziedinošs Tāds, kam ir spēja darīt veselu, novērst slimību (par ārstniecības līdzekļiem, to īpašībām).
- kārs Tāds, kam ir stipra vēlēšanās, tieksme (ko darīt, sasniegt, iegūt u. tml.); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- pilntiesīgs Tāds, kam ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
- tiesīgs Tāds, kam likumā nodrošināta iespēja (ko darīt, rīkoties).
- bezspēcīgs Tāds, kam nav iespēju ko izdarīt, panākt, iedarboties uz ko; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nespējīgs Tāds, kam nav spēju, prasmes vai atbilstošu īpašību ko darīt, veikt.
- antitoksisks Tāds, kam piemīt spēja padarīt toksīnus nekaitīgus, saistīt, neitralizēt tos.
- spītīgs Tāds, kas apzināti, nepiekāpīgi izturas, rīkojas pretēji (kāda) gribai, uzskatiem, parasti, lai (tam) nodarītu ko nevēlamu.
- saudzīgs Tāds, kas cenšas nedarīt pāri, nekaitēt (kam), ir rūpīgs, uzmanīgs.
- nespējīgs Tāds, kas fiziski vai garīgi nav spējīgs ko darīt, veikt; nespēcīgs.
- aizsācējs Tāds, kas iesāk (ko) darīt.
- vaļējs Tāds, kas ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts; tāds, kas nav sastiprināts ar aizdari.
- ražens Tāds, kas ir devis labus rezultātus; tāds, kad ir daudz padarīts.
- uzstājīgs Tāds, kas ir neatlaidīgs, nepiekāpīgs savās prasībās, izteikumos; tāds, kas ietiepīgi turpina (ko darīt).
- izdevies Tāds, kas ir noritējis veiksmīgi, sekmīgi, labi; tāds, kas ir padarīts, izveidots veiksmīgi, prasmīgi, labi.
- pamazināts Tāds, kas ir padarīts mazāks.
- saspringts Tāds, kas ir padarīts spraigs; tāds, kurā izpaužas aktivitāte, koncentrēšanās; tāds, kas ir saistīts ar aktivitāti, koncentrēšanos; sasprindzināts (1).
- prasmīgs Tāds, kas ir paveikts, izdarīts ar labu prasmi.
- rast Tāds, kas ir pieradis (ko darīt).
- gatavs Tāds, kas ir sagatavojies, sagatavots (ko veikt); tāds, kas ir ar mieru (ko darīt).
- pacietīgs Tāds, kas ir spējīgs ilgi, neatlaidīgi, bez apnikuma darīt ko; arī savaldīgs, iecietīgs.
- neizdzēšams Tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka to grūti vai neiespējami padarīt par nebijušu.
- vilinošs Tāds, kas izraisa interesi, vēlēšanos (ko darīt, kur nokļūt); tāds, kas izraisa tieksmi (pēc kā).
- izvairīgs Tāds, kas izvairās skaidri izpaust, darīt zināmu (piem., savu viedokli, nostāju); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- neizskaistināts Tāds, kas nav ar dažādiem līdzekļiem izskaistināts, padarīts glītāks.
- puspadarīts Tāds, kas nav izdarīts līdz galam.
- neizteikts Tāds, kas nav izpausts, nav darīts zināms citiem.
- nepilnīgs Tāds, kas nav paveikts, izdarīts pilnīgi līdz galam; tāds, kas notiek, noris tikai daļēji.
- netīšs Tāds, kas netiek darīts, veikts apzināti, ar iepriekšēju nodomu; nejaušs.
- iepriekšējs Tāds, kas notiek, tiek darīts pirms (kā) cita, atšķirīga.
- padziļināts Tāds, kas padarīts pilnvērtīgāks, saturīgāks.
- pašdarināts Tāds, kas paša, mājas apstākļos gatavots (parasti par alkoholisku dzērienu); pašdarīts.
- izaicinošs Tāds, kas rosina izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu).
- nepacietīgs Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt ko darīt, ātrāk ko sasniegt, dabūt; tāds, kurā izpaužas šādas vēlmes.
- labprātīgs Tāds, kas tiek darīts pēc paša vēlēšanās, brīvprātīgi.
- pāragrs Tāds, kas tiek darīts, noris pārāk agri, priekšlaicīgi; tāds, kas noris pirms parastā laika, priekšlaicīgi.
- tūlītējs Tāds, kas tiek darīts, notiek tūlīt, bez kavēšanās; arī neatliekams, steidzams.
- pelnīts Tāds, kas tiek iegūts, saņemts (par ko paveiktu, izdarītu); pilnīgi pamatots.
- vakarējs Tāds, kas tika darīts, piedzīvots vakar, iepriekšējā dienā.
- nodevīgs Tāds, kas var izdarīt nodevību; tāds, kas ir saistīts ar nodevību.
- briesmīgs Tāds, kas var nodarīt ko ļoti ļaunu, nežēlīgu.
- bīstams Tāds, kas var nodarīt ļaunumu, apdraudēt dzīvību, (kā) eksistenci.
- āķīgs Tāds, kas var sagādāt dažādus pārsteigumus, izdarīt ko negaidītu; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nelietīgs Tāds, ko nedrīkst darīt; neatļauts.
- neizpaužams Tāds, ko nedrīkst izpaust, darīt zināmu.
- pusautomātisks Tāds, ko veic vai kas noris daļēji bez darītāja aktīvas, apzinātas līdzdarbības.
- bezgodīgs Tāds, kurā izpaužas (darītāja) goda jūtu trūkums (par darbību, izturēšanos).
- nepacietīgs Tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga tieksme kustēties, ko darīt.
- ziņa Tas (piem., fakts, notikums), kas tiek darīts zināms.
- ātršāvējs Tas (tāds), kas var izdarīt daudz šāvienu kādā laika vienībā.
- padarīt Tas, kas ir izdarīts, paveikts.
- vecināts Tas, kas ir mākslīgi padarīts vecāks.
- sakropļot Tas, kas ir padarīts kropls.
- darbs Tas, kas ir paveikts, izdarīts.
- kārdinājums Tas, kas izraisa vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt), kura kādu apstākļu dēļ būtu jāapvalda.
- joks Tas, kas nav runāts vai darīts nopietni.
- nespējnieks Tas, kas nav spējīgs vai neprot (ko darīt, veikt); nepraša.
- motivācija Tas, kas rada vēlmi, gribu ko darīt; kādas darbības, rīcības stimuls.
- dzinulis Tas, kas rosina, veicina vēlēšanos, gribu (ko darīt); cēlonis, kas veicina kādu procesu, norisi.
- maksa Tas, kas tiek dots vai darīts kā atlīdzība.
- uzdevums Tas, ko (kādam, kam) ir uzdots darīt, veikt, sasniegt; darbība, kas (kādam, kam) jāpaveic.
- nieks Tas, ko var paveikt, izdarīt ātri, viegli, bez grūtībām.
- (nav) spiesta lieta tas, ko veikt, darīt (nav) obligāti nepieciešams.
- uzskate Tas, piem., priekšmets, attēls, kas paredzēts demonstrēšanai, lai padarītu mācību vielu uzskatāmāku, vieglāk uztveramu.
- saukt Teikt, darīt zināmu vajadzību (pēc kā).
- apdrukāt Tekstilrūpniecībā – pārklājot audumu ar krāsu, padarīt to rakstainu.
- reklāma Teksts, attēls, videomateriāls u. tml., kas veidots ar mērķi piesaistīt (kam) uzmanību, palielināt pieprasījumu (pēc kā), padarīt (ko) populāru.
- aptēst Tēšot padarīt gludu (visapkārt, no virspuses).
- nesties Tiekties, vēlēties (piem., ko darīt).
- līdztiesājamais Tiesājamais, ko par kopīgi izdarītu noziegumu tiesā vienlaikus ar citu.
- pirmtiesības Tiesības, arī priekšrocības ko darīt, iegūt pirmajam, ārpus kārtas.
- izstrēbt (savārīto) putru tikt galā ar radītajiem sarežģījumiem; novērst izdarīto aplamību.
- pietikt Tikt veiktam, darītam līdz tādai pakāpei, ka turpināt (darbību, norisi) vairs nav iespējams.
- sariebt Tīši sagādāt (kādam) nepatikšanas, nodarīt (kādam) ļaunu.
- ietramdīt Tramdot iebaidīt, padarīt tramīgu (dzīvnieku).
- kavēt Traucēt (kādu ko darīt), radīt šķēršļus (kādam viņa darbībā).
- izkapāt Triecoties (pret ko), izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (par ko krītošu, lidojošu).
- aiztriept Triepjot (iekšā ko mīkstu, pašķidru), aizdarīt, aizpildīt.
- notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt.
- notrīt Trinot padarīt asu; uztrīt.
- steigšus Tūlīt, nekavējoties (ko darīt, veikt).
- notūļāties Tūļājoties aizkavēties, neizdarīt ko laikus.
- zīst Turēt (ko, piem., pirkstu) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
- atturēt Turot ciet, neļaut, aizkavēt (kur doties, ko darīt).
- iztveicēt Tveicējot padarīt pilnīgi sausu (parasti zemi).
- izurbināt Urbinot, izgraužot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
- uz diviem gaņģiem uz divām (vairākām) pusēm vienlaikus (piem., ko darīt).
- uz vairākiem gaņģiem uz divām (vairākām) pusēm vienlaikus (piem., ko darīt).
- nomīt Uzminot virsū, padarīt (ko) sāpīgu vai ievainot (to).
- drošināt Uzmundrinot vai nomierinot, censties darīt drošu, panākt, ka nebaidās.
- apsaukt Uzsaucot aizrādīt, lai apklust, lai pārstāj (darīt ko nevēlamu, sliktu).
- aizzīmogot Uzspiežot zīmogu aizdares vietā, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
- slinkot Vadīt laiku bezdarbībā; arī lēni, negribīgi strādāt, darīt ko.
- izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu, arī izbojāt, daļēji iznīcināt.
- noblietēt Vairākkārt braukājot, staigājot u. tml., padarīt blīvu, stingru.
- mīdīt Vairākkārt ejot, staigājot, spiest, padarīt blīvāku (ko).
- raustīties Vairākkārt izdarīt asas, īsas, neritmiskas kustības.
- mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (par ķermeņa daļām).
- mētāties Vairākkārt izdarīt straujas kustības.
- spārdīties Vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kājām.
- piekaut Vairākkārt sitot, lietojot fizisku spēku, nodarīt (kādam) miesas bojājumus.
- velēt Vairākkārt sitot, parasti ar vāli, tīrīt, mazgāt (ko), arī darīt (audumu) mīkstu.
- izmēģināties Vairākkārt, atkārtoti mēģināt (ko) izdarīt (parasti veltīgi).
- sargāties Vairīties (ko darīt).
- novalkāt Valkājot nolietot, padarīt neizskatīgu, arī nederīgu (ko).
- nomīt Valkājot nošķiebt (apaviem papēžus); šādā veidā padarīt neizskatīgus (apavus), sabojāt (tos).
- nošķiebt Valkājot padarīt (apavus, to daļas) šķībus.
- savalkāt Valkājot padarīt (parasti ļoti, viscaur) netīru (apģērbu, apģērba gabalu, tā daļu).
- izstaipīt Valkājot, lietojot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piem., apģērbu, tā daļas).
- izvalkāt Valkājot, nēsājot pilnīgi nolietot (drēbes, apavus); valkājot, nēsājot izstaipīt (ko), padarīt (ko) lielāku; novalkāt.
- izmeklētājs Valsts amatpersona, kuras kompetence ir izdarīt iepriekšējo izmeklēšanu.
- atklāt sirdi Vaļsirdīgi darīt zināmas savas domas, jūtas.
- atklāt Vaļsirdīgi izteikt, uzticēt; darīt zināmu.
- piespiest ar varu vardarbīgi, draudot likt (kādam) ko darīt.
- pagūt Varēt (ko izdarīt) pirms kādas citas, sekojošas darbības.
- pagūt Varēt (ko izdarīt) savlaicīgi, noteiktā laikposmā; paspēt.
- terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- izvārtīt Vārtot padarīt netīru.
- savārtīt Vārtot, arī nevīžīgi, neuzmanīgi apejoties, padarīt netīru (parasti viscaur).
- ievest Vedot sev līdzi (kādu), padarīt zināmu (kādai sabiedrībai, sabiedrības daļai).
- iztaisīt Veicot kādas darbības, izdarīt (ko).
- sajaukt Veicot kādu darbību, kļūdīties, izdarīt (ko) aplam.
- nokristīt Veicot kristības ceremoniju, dot vārdu un padarīt (kādu) par noteiktas kristīgās konfesijas piederīgo.
- saķēpāt Veicot labojumus, papildinājumus, padarīt neglītu, sabojāt (gatavo tekstu, zīmējumu u. tml.).
- robot Veidot robus (kā) virsmā; darīt nelīdzenu.
- mainīt Veidot, darīt citādu; pārveidot, pārmainīt.
- pamanīties Veikli, attapīgi pagūt (ko izdarīt).
- turēt līdzi veikt tādu pašu (piem., darba) apjomu kā citi, neatpalikt no citiem; darīt to pašu, ko citi.
- paveikt Veikt un pabeigt veikt (darbu, uzdevumu u. tml.); izdarīt, padarīt.
- forsēt Veikt, darīt (ko) ar lielāku spēku, pastiprinātu enerģiju nekā parasti; mākslīgi paātrināt (procesa norisi).
- beigt Veikt, darīt, izpildīt (ko) pilnīgi, līdz galam.
- izvelēt Velējot izmazgāt (veļu), padarīt (audumu) mīkstu.
- kārdinājums Vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt), kas kādu apstākļu dēļ būtu jāapvalda.
- apetīte Vēlēšanās, patika (ko darīt).
- aicinājums Vēlēšanās, tieksme (ko darīt); dzīves uzdevums.
- savilkt Velkot (ko), padarīt to pilnīgi stingru; sastiprināt.
- aizvilkt Velkot (piem., auklu), aizdarīt; savilkt.
- pievilkt Velkot padarīt ciešāku.
- slaucīt Velkot pāri (ko mīkstu, uzsūcošu), beržot (ar ko mīkstu, uzsūcošu) darīt sausu, sausināt.
- slaucīt Velkot, virzot (pa ko), beržot, rīvējot darīt (ko) tīru; šādā veidā tīrīt (telpu, platību, tās daļu).
- patika Vēlme, griba (ko darīt); vēlēšanās.
- mendele Vēlme, tieksme (piem., ko darīt).
- lāpīt pasauli veltīgi cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, censties darīt, rīkoties tā, lai dzīvot būtu labāk.
- norullēt Veltnējot, rullējot padarīt blīvu, līdzenu, gludu; noveltnēt.
- novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru.
- novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru.
- pievemt Vemjot padarīt netīru (ko).
- darāmā kārta verbu kārta, kas norāda, ka darbība iziet no darītāja (subjekta) un pāriet uz priekšmetu (objektu).
- aiztaisīt Verot aizdarīt, taisīt ciet.
- aizvērt Verot aizdarīt; aiztaisīt ar (virās iestiprinātu) vāku; aiztaisīt.
- atvērt Verot vaļā, padarīt lasāmu, skatāmu; atšķirt; arī izplest.
- atvērt Verot, arī velkot atdarīt.
- aiztaisīt Verot, taisot ciet, padarīt nepieejamu, noslēgt.
- boikotēt Vērsties (pret ko), atsakoties piedalīties (kur), darīt (ko).
- svilpot Viegli, bez grūtībām, šķēršļiem (ko darīt).
- kontrastviela Viela, ko izmanto, lai rentgenoloģiskajā izmeklēšanā padarītu saskatāmus noteiktus orgānus.
- mazais cilvēks vienkāršais darba darītājs.
- slēpnis Vieta, kur paslēpties (no kāda), arī kur slepus veikt, darīt (ko).
- refleksīvais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda, ka darbība vērsta uz darītāju.
- minstināties Vilcināties, nesākt, neturpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām.
- pievilināt Vilinot panākt, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).
- sukāt Vilkt (piem., linu stiebrus, vilnas šķiedru) caur īpašu ierīci, lai padarītu to līdzenu, atdalītu pogaļas.
- noviļāt Viļājot padarīt netīru.
- kastrāts Vīrietis, kam izdarīta kastrācija.
- mērkt Virzīt (ko) šķidrā vielā (traukā ar šķidru vielu), lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
- turēties Virzīties, pārvietoties atbilstoši noteiktam virzienam, attālumam, arī noteiktām prasībām; veikt, darīt (ko) ar noteiktu ātrumu.
- slinkums Vispārināta īpašība --> slinks, šīs īpašības konkrēta izpausme; tieksme uz bezdarbību, arī nevēlēšanās strādāt, darīt ko.
- aizmirst Zaudēt prasmi, iemaņas, arī atradināties (ko darīt).
- sazelēt Zelējot padarīt slapju, neizskatīgu; zelējot sabojāt.
- aizziest Ziežot aizdarīt; aizpildīt (ar ziedi, masu).
- šifrēšana Ziņojuma apstrādes process, ko veic tā sagatavotājs vai nosūtītājs, lai padarītu ziņojuma saturu citiem nesaprotamu, izņemot adresātu, kam tas paredzēts.
- brīdināt Ziņot par draudošām briesmām; norādīt uz iespējamo nelaimi, nepatikšanām u. tml.; darīt piesardzīgu, uzmanīgu.
- izkāst Zvejojot padarīt tukšu (ūdenskrātuvi); izzvejot (visas vai daudzas zivis no ūdenskrātuves).
darīt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV