Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

58 264 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam darīt.

Atrasts vārdos (19):

Atrasts etimoloģijās (23):

No viduslejasvācu brūwen 'darīt (alu)'. (šķirklī brūvēt)
No viduslejasvācu brūwen 'darīt (alu)'. (šķirklī brūvējums)
No latīņu dissimilare 'padarīt nevienādu'. (šķirklī disimilācija)
No latīņu factum 'padarītais'. (šķirklī fakts)
No franču classification, kam pamatā latīņu clasis 'grupa; klase' un facere 'darīt; taisīt'. (šķirklī klasifikācija)
No latīņu codificatio (codex un facere 'darīt, taisīt'). (šķirklī kodificēt)
No viduslaiku latīņu qualificare, kam pamatā qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalificēt)
No latīņu qualis 'kāds, kādas kvalitātes' un facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī kvalifikācija)
No franču liquidation, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidācija)
No vācu Liquidator, franču liquidateur, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidators)
No franču liquider, kam pamatā latīņu liquidare 'padarīt skaidru'. (šķirklī likvidēt)
No latīņu nostras, nostratis 'mūsu', 'vietējais' un facere 'darīt'. (šķirklī nostrificēt)
No grieķu plastos 'izveidots, veidojams' un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī plastifikators)
No vācu publizieren, kam pamatā latīņu publicare 'darīt zināmu atklātībai'. (šķirklī publicēt)
No radio un latīņu facere 'darīt, taisīt'. (šķirklī radioficēt)
No viduslaiku latīņu ratificare (ratus 'spēkā esošs' un facere 'darīt'). (šķirklī ratificēt)
No latīņu re 'atpakaļ-, jaun-, atkal-' un animare 'darīt dzīvu' un grieķu logos 'jēdziens, mācība'. (šķirklī reanimatoloģija)
No latīņu referre 'darīt zināmu, ziņot'. (šķirklī referāts)
No franču référence, kam pamatā latīņu referre 'darīt zināmu, ziņot'. (šķirklī reference)
No latīņu lubricare 'padarīt slidenu'. (šķirklī lubrikators)
No viduslaiku latīņu unificare, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unificēt)
No franču unification, kam pamatā latīņu uni 'viens' un facere 'darīt'. (šķirklī unifikācija)
No franču vérification, kam pamatā latīņu verus 'patiess, īsts' un facere 'darīt'. (šķirklī verificēšana)

Atrasts normatīvajos komentāros (1):

Šī cepumu veida dēvēšana par makaroniem, kā dažkārt tas tiek darīts, nebūtu vēlama, jo var radīt pārpratumus homonīmijas dēļ ar vārdu makaroni nozīmē 'pārtikas produkts, ko gatavo no neraudzētas mīklas, izveidojot to caurules, spirāles u. tml. formā un izkaltējot'. (šķirklī makaronbiskvīti)

Atrasts vārdu savienojumos (23):

Atrasts skaidrojumos (200):

lūgt Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
apžēloties Aiz līdzjūtības, žēluma izdarīt ko kāda labā.
nevīžot Aiz slinkuma, nolaidības nedarīt (ko), arī negribēt (ko darīt).
aizvērt Aizdarīt (acis, plakstus, lūpas, muti).
korķēt Aizdarīt (ko) ar korķi; atdarīt (ko) aizkorķētu.
aizvākot Aizdarīt (šūnas) ar necaurlaidīgu vaska kārtiņu (par bitēm).
aizbultēt Aizdarīt ar bultu, aizbīdni.
aizkņopēt Aizdarīt ar spiedpogām.
aizvākot Aizdarīt ar vāku.
aizvaskot Aizdarīt ar vaska kārtu.
aizšņorēt Aizdarīt ciet ar auklu, šņori.
blīvēt Aizdarīt, aizpildīt (plaisas, spraugas u. tml.); pildīt ko (plaisās, spraugās u. tml.).
aiztaisīt Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
aizvilkties Aizdarīties, sakļauties.
aizkrampēties Aizkrampējot durvis (no iekšpuses), padarīt telpu citiem nepieejamu.
tabu Aizliegums (galvenokārt pirmatnējām tautām) izdarīt kādu darbību.
aizplombēt Aizliekot priekšā plombu, padarīt nepieejamu, neaizskaramu.
piemirst Aizmirst (ko izdarīt).
aizdzīt Aizpildīt (ar sniegu, smiltīm, piem., grambas, pēdas); padarīt neizbraucamu (ceļu).
aizblīvēt Aizpildīt, aizbāzt (piem., plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas), cieši aizdarīt.
aizdrīvēt Aizpildīt, aizbāzt (plaisas, spraugas); aizpildot, aizbāžot (plaisas, spraugas u. tml.) aizdarīt.
aizliet Aizpildīt, aizdarīt (ar šķidru, cietējošu masu).
aizlīdzināt Aizpildīt, aizdarīt (piem., bedres), padarot (ko) gludu, līdzenu.
nopogāt Aizpogājot visas pogas, cieši aizdarīt.
atgādinājums Aizrādījums atcerēties, izdarīt, ievērot (ko).
aizplīvurot Aizsedzot (ar miglu, dūmiem u. tml.), padarīt vāji saskatāmu.
ieslēgt Aizslēdzot (piem., telpu, skapi) padarīt (ievietoto) nepieejamu citiem.
vaļā Aizstājot verba priedēkli at-, norāda, ka darbības objekts tiek atdarīts, atvērts, atslēgts u. tml.
iet ciet aizvērties, aizdarīties; par govi – pārtraukt dot pienu (pirms atnešanās).
aizāķēt Āķējot aizdarīt (ciet).
brūzis Alus darītava, arī spirta dedzinātava.
rūpes Apgrūtinoša nepieciešamība izdarīt vajadzīgo, risināt kādus sarežģījumus; nomākts psihisks stāvoklis, ko izraisa šāda nepieciešamība.
appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
sasummēt Apkopot (ko paveiktu, padarītu u. tml.).
maldi Aplams priekšstats, uzskats, atzinums, kas (runātājam, darītājam) šķiet patiess, pareizs.
apņemties Apņēmīgi nolemt, apsolīties (ko izdarīt); paziņot šādu lēmumu, solījumu.
ņemties Apņemties, uzņemties (veikt kādu uzdevumu, pienākumu), būt ar mieru (ko darīt).
piesēdināt Apsēdinot likt (kādam) darīt ko tādu, kas veicams sēžot.
piesolīt Apsolīt (ko iedot, piešķirt); apsolīt (ko izdarīt).
piesolīties Apsolīties (ko izdarīt).
alibi Apstāklis, kas pierāda aizdomās turētā, apsūdzētā nevainību (piem., tā atrašanos citā vietā tai laikā, kad izdarīts noziegums).
apstāt Apstāties; pārstāt (ko darīt).
izirdināt Apstrādājot padarīt pilnīgi irdenu; uzirdināt.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti no virspuses, irdenu.
irdināt Apstrādāt (augsni), lai (to) padarītu irdenu.
pulēt Apstrādāt (kā) virsmu, lai padarītu to gludu un spīdīgu.
veltnēt Apstrādāt (ko) ar veltni (1), lai padarītu (to), piemēram, blīvu, gludu, veidotu (tam) noteiktu formu; arī velt (2).
attapt Aptvert; saprast (kas darāms), pagūt (ko izdarīt).
uzlēkt uz auguma apvainot, arī darīt pāri.
mocīt Apzināti darīt (kādam) fiziskas sāpes, mokas, ciešanas; spīdzināt.
rakt kapu (kādam) apzināti darīt ļaunu, censties pazudināt.
piecirst Apzināti darīt tā, lai (kādam) iepatiktos.
atriebt Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
atriebties Apzināti izdarīt (ko sliktu), atdarot (kādam par viņa ļaunprātību, sagādātajām ciešanām u. tml.).
iegriezt Apzināti nodarīt (kādam) ko sliktu, ļaunu.
ar nodomu apzināti, tīši (ko darīt, veikt).
atšaut Ar (parasti medību ieroča) šāvienu atraut, padarīt nespējīgu darboties (ķermeņa daļu dzīvniekam).
segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēka, cilvēku kopuma) darbību (piem., bruņotā cīņa, uzbrukumā).
āķēt Ar āķi aizdarīt (ciet), kabināt (klāt), savienot (kopā).
subjekts Ar apziņu apveltīta būtne (cilvēks), kas izzina īstenību un iedarbojas uz to; tas, kas ir darbības, procesa darītājs, veicējs.
iebarot Ar barību pielabināt, padarīt drošu, paklausīgu (dzīvnieku).
ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, paklausīgu (dzīvnieku).
ar smagu sirdi ar bažām, nelabprāt (ko darīt), nojaušot ko ļaunu.
dziedināt Ar dažādiem līdzekļiem padarīt veselu, atjaunot veselību.
pušķot Ar dekoratīviem elementiem, ziediem u. tml. darīt (ko) skaistāku; rotāt, greznot.
cīnīties Ar grūtībām, ilgi darboties (ap ko), darīt (ko).
atdarināt Ar izturēšanos, balsi u. tml. darīt (ko) līdzīgi (kam); veidot, darināt (ko) pēc kāda parauga.
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu atklāt, darīt zināmu (ko).
nerādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu nepaust, nedarīt uztveramu (ko).
rādīt Ar izturēšanos, rīcību vai runu paust, darīt uztveramu (ko).
kārdināt Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
aizlakot Ar laku aizdarīt, hermētiski noslēgt.
ielabot Ar lauksaimnieciskiem pasākumiem padarīt (augsni) auglīgāku.
ar abām rokām ar lielu prieku, sajūsmu, ar lielu aizrautību, dedzīgi, intensīvi (ko darīt).
ārstēt Ar medicīniskiem līdzekļiem, paņēmieniem (slimo cilvēku, orgānu, organisma daļu) darīt veselu.
nosusināt Ar meliorācijas paņēmieniem novadīt lieko ūdeni (kādā teritorijā), padarīt (augsni, zemi) sausāku.
atrunāt Ar pārliecināšanu censties panākt, lai atsakās (ko darīt).
neapnicis Ar patiku, bez apnikuma (ilgstoši ko darīt).
ar zobiem un nagiem ar pilnīgu sevis atdevi, neatlaidīgi (ko darīt, veikt).
reklamēt Ar reklāmu piesaistīt uzmanību, palielināt pieprasījumu (precei vai pakalpojumam), padarīt (ko) populāru.
ieriebt Ar rīcību, runu, izturēšanos sagādāt (kādam) nepatikšanas, izdarīt ko ļaunu.
rullēt Ar rulli (2) līdzināt, darīt blīvu, gludu; veltnēt.
saķīmiķot Ar sarežģītiem vai viltīgiem paņēmieniem izdarīt, izveidot (ko).
pietaisīt Ar saviem izkārnījumiem padarīt netīru (ko).
atsaldēt Ar savu izturēšanos, rīcību padarīt (kādu) vienaldzīgu, mazināt (viņa) vēlmi tuvoties, sadarboties.
izrādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust, padarīt uztveramu (piem., psihisku stāvokli, attieksmi).
rotāt Ar savu klātbūtni, eksistenci piešķirt (kam) lielāku vērtību, nozīmīgumu, darīt (ko) izcilu, skaistu.
pārveidot pasauli ar savu rīcību censties darīt labu, izmainīt to, kas ir slikts, nepareizs.
parādīt Ar savu rīcību, izturēšanos izpaust, padarīt uztveramu (piem., personības, rakstura īpašību, attieksmi).
kaitēt Ar savu rīcību, izturēšanos izraisīt ko nevēlamu, nodarīt ļaunu; būt par cēloni tam, ka izraisās kas nevēlams.
saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
žigli Ar straujām kustībām, arī īsā laika posmā (ko darīt, veikt); strauji, straujā tempā, arī īsā laika posmā (notikt, norisināties).
aizsisties Ar troksni strauji aizvērties, aizdarīties; aizcirsties.
apvārdot Ar vārdošanu padarīt (parasti produktus) spējīgus dziedināt, novērst ļaunumu.
terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
aizart Arot aizdarīt, aizbērt (ciet).
uzart Arot padarīt irdenu, bez apauguma u. tml.; arot, padarot irdenu, sabojāt.
uzasināt Asinot padarīt smailu.
noasināt Asinot, drāžot, tēšot u. tml., padarīt asu, arī smailu.
atbultēt Atbīdot bultu, aizbīdni, atdarīt.
labi Atbilstoši kādām prasībām (ko darīt, prast, zināt, arī atrasties kādā stāvoklī u. tml.); atbilstoši kādām prasībām (norisināties, notikt, pastāvēt, izpausties u. tml.).
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu).
atmīnēt Atbrīvot no mīnām, spridzekļiem u. tml.; padarīt nekaitīgu (piem., lādiņu).
krampēt Atdarīt (ko ar krampi nostiprinātu).
attaisīt Atdarīt (piem., atverot plakstiņus).
atkosties Atdarīt (piem., pasakot pretī ko nepatīkamu).
atlīdzināt Atdarīt ar labu.
gandarīt Atdarīt, atmaksāt, pēc tam izjūtot apmierinājumu, iegūstot sirdsmieru.
atspēlēties Atdarīt, atriebties.
atdabūt Atdarīt, atvērt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
atvērt Atdarīt.
atvērties Atdarīties; kļūt vaļējam, pieejamam.
nolīdzināt Atdot (parādu), atlīdzināt (piem., zaudējumu); izpildīt ko nokavētu, neizdarītu.
uzspodrināt Atjaunot, papildināt, padarīt labāk izmantojamu (ko, piemēram, karjerā).
recidivēt Atkārtoti izdarīt noziegumu.
izvilkt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
(iz)celt (dienas) gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
rakt augšā atklāt, darīt zināmu (piem., ko aizmirstu).
samaksa Atlīdzība par padarīto darbu, pakalpojumu u. tml.
nepalikt parādā atlīdzināt; atdarīt ar to pašu.
ziņa Atļauja (kādam, piem., ko darīt).
atbrīvot Atļaut nepildīt (kādus pienākumus, saistības), nedarīt (ko); pārtraukt darba attiecības (ar darba ņēmēju).
atļauties Atļaut sev, dot iespēju sev (darīt ko kārojamu, ne vienmēr iespējamu u. tml.); iegādāties, lietot.
nelikt lūgties ātri piekrist ko darīt.
novicot Ātri, enerģiski (ko) paveikt, izdarīt.
vicot Ātri, enerģiski (ko) veikt, darīt.
steigšus Ātri, steidzoties, arī steigā (virzīties, ko darīt, veikt).
traukt Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt); traukties.
traukties Ātri, strauji virzīties (par cilvēkiem); ātri, steigā doties (uz kurieni), arī steigties (ko darīt).
pakaļ Atrodoties (kam) aizmugurē (darīt ko tā attālināšanās virzienā).
segt Atrodoties (kam) virsū, apklāt, darīt neredzamu.
aizsegt Atrodoties vai aizvirzoties kam priekšā, padarīt (ko) nesaskatāmu, neredzamu; aizklāt.
piespalvot Atstājot (kur) spalvas lielākā daudzumā, padarīt netīru (ko) – parasti par suni, kaķi.
izmanīties Attapīgi, veikli rīkojoties pagūt (izdarīt ko).
boikots Atteikšanās piedalīties (kur), darīt (ko).
liegties Atteikties (ko darīt).
spert soļus attiecīgi rīkoties, attiecīgi darīt (ko), arī izmantot attiecīgus līdzekļus.
neiejaukšanās Atturēšanās ko darīt, lai ietekmētu (piem., norisi, darbību).
atturēties Atturēt sevi (piem., no kaitīga ieraduma, iegribas); izvairīties (ko darīt).
gaidīt Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
noliegt Atzīt (ko) par neesošu vai nepatiesu un izpaust, darīt zināmu (to).
attaisnot Atzīt par pieļaujamu; būt par apstākli, kas pieļauj (ko darīt).
noplātīt rokas atzīt savu bezspēcību, nespēju (ko darīt, ietekmēt).
pieteikties Atzīt sevi (par ko) un darīt to oficiāli zināmu.
izbakstīt Bakstot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); bakstot padarīt viscaur caurumainu.
izbalsināt Balsinot padarīt baltu, tīru.
iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka, arī dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu.
aizbāzt Bāžot (ko), aizpildīt, aizdarīt.
aizbērt Berot aizpildīt, aizdarīt; berot likvidēt.
piepildīt Berot, liekot (ko) iekšā, padarīt pilnu (ko).
saberzēt Berzējot, beržot (starp pirkstiem), padarīt mīkstu, arī sadalīt (ko).
dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
aizbetonēt Betonējot aizdarīt; betonējot padarīt nepieejamu.
(ar) gariem zobiem Bez intereses, negribīgi, ar nepatiku (ko darīt).
tukšā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
zilā gaisā bez jēgas, bez mērķa, arī bez rezultāta (piem., ko darīt).
nevilkt laiku garumā bez kavēšanās, iespējami ātrāk (ko darīt, veikt).
kā pa tumsu bez pietiekamām zināšanām, bieži kļūdoties (piem., ko darīt, veikt).
draiskuļot Bezbēdīgi, jautri rotaļāties; būt (nedaudz) nerātnam, arī darīt nerātnības.
kā uz sēkļa izmests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
kā uz sēkļa izsviests bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties.
aizbīdīt Bīdot aizdarīt.
tumēt Biezināt (šķidrumu); padarīt (ko) tumīgu.
nospēlēt Bieži atskaņojot, padarīt apnicīgu.
nodrillēt Bieži atskaņojot, padarīt parastu, apnicīgu.
iedauzīt Bieži sitot, iebaidīt, padarīt (mājdzīvnieku) tramīgu.
izbraukāt Bieži vai vairākkārt braucot (pa ko), padarīt nelīdzenu, arī izdangāt, izbojāt.
turēt maku vaļā bieži, arī ilgstoši izdarīt maksājumus.
pieblietēt Blietējot padarīt blīvu, līdzenu.
noblietēt Blietējot padarīt blīvu, stingru.
pieblietēt Blietējot pieplacināt, padarīt blīvu vai blīvāku.
noblīvēt Blīvējot aizdarīt ciet (piem., spraugu).
mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
klinčs Boksā – pretinieka aptveršana tuvcīņā, lai viņu kavētu izdarīt sitienus.
sabradāt Bradājot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko); sabrist.
sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
piebradāt Bradājot, staigājot padarīt netīru (grīdu, telpu).
izdangāt Braucot vai staigājot padarīt (piem., ceļu, lauku) nelīdzenu, bedrainu.
nobraukāt Braukājot saplacināt, sablīvēt (ko), padarīt (ko) cietu, gludu.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
sabrist Brienot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko).
nobrist Brienot, staigājot (pa ko), padarīt netīrus, slapjus (apavus, kājas).
eliksīrs Brīnumains dzēriens, kas spēj pagarināt dzīvi vai padarīt cilvēku nemirstīgu.
sakaut Bruņotā sadursmē padarīt (pretinieku) nespējīgu turpināt cīņu.
sabružāt Bružājot padarīt neizskatīgu, sabojāt.
nobružāt Bružājot, ilgāku laiku un nevērīgi lietojot, padarīt neizskatīgu.
saburzīt Burzot padarīt negludu; šādā veidā saspiest mazākā apjomā (parasti ko nevajadzīgu, aizmetamu).
rokas klēpī turēt būt bezdarbībā, nekā nedarīt.
sabriest Būt gatavam (ko darīt), nobriest (kam).
būt uz strīpas Būt gatavam, spējīgam ko darīt.
patikt Būt ieradumam (ko darīt) – par dzīvniekiem.
izdoties Būt iespējamam (ko izdarīt, paveikt); būt iespējai (ko izdarīt).
likt sarkt būt izdarītam slikti, neveiksmīgi, nepareizi u. tml.
nelikt sarkt būt izdarītam, paveiktam labi, veiksmīgi, pareizi u. tml.
atmaksāties Būt izdevīgi, būt vērts (ko darīt).
domāt Būt nolūkam; nolemt, arī iecerēt, gatavoties (ko darīt).
pievilināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas interese, vēlēšanās (ko darīt, kurp doties).

Atrasts piemēros (200):

lobt "Šauj tam kraķim [ormaņa zirgam] pa sāniem, lai lobj tas lops, mums šodien daudz, ko darīt."
nosacīt "Tā tev nevajadzēja darīt," viņš nosacīja.
zināties Acis darba izbijās, Rokas darba nebijās, Rokas darba nebijās, Zinājās padarīt.
aizdarīt Aizdarīt durvis.
aizdarīt Aizdarīt kasti.
aizdarīt Aizdarīt plakstus.
aizdarīt Aizdarīt pudeli.
ieliktnis Aizdarīt spraugu ar koka ieliktni.
gandarīt Aktrise var būt gandarīta.
centrēt Aleksejs varēja gan centrēt bumbu soda laukumā, gan izdarīt piespēli pa zemi.
alus Alus darītava.
darītava Alus darītavas jaunā produkcija.
kubls Alus darītavas kubli.
ap- Apdarīt (darbus).
ap- Apdarīt (visus darbus).
degošs Apdarīt degošākos darbus.
apdarīt Apdarīt mājas darbus.
sīkt Ar gadiem spēki sīkst un nevar vairs padarīt tik daudz.
padarīt Ar slavēšanu padarīt iedomīgu.
uzvija Ar uzviju atdarīt par izciesto.
steigt Atbraukusi mājās, sieva steidz apdarīt vakara darbus.
atdarīt Atdarīt ievārījuma burku.
atdarīt Atdarīt kādam ar labu.
atdarīt Atdarīt lādītes vāku.
atdarīt Atdarīt seno pārestību.
atdarīt Atdarīt visus logus.
at- Atdarīt.
atģisties Atģisties, ka nekas vēl nav izdarīts.
noziegums Atklāt, izdarīt noziegumu.
atlīdzināt Atlīdzināt nodarīto kaitējumu.
atlīdzināt Atlīdzināt par padarīto darbu.
atmaksāt Atmaksāt saviem pāridarītājiem.
atklātne Ātri izdarīt atklātnes gājienus.
atskaite Atskaite par padarīto.
atskaitīties Atskaitīties par padarīto.
atzīmēt Atzīmēt dienasgrāmatā padarīto.
strebjams Aukstā zupa radās no idejas iedrupināt kvasā maizi, lai padarītu strebjamo sātīgāku.
teikt Bajārs teica savas meitas, Čaklas darba darītājas. Kad aizgāju, tad atradu Neslaucītu istabiņu.
svētums Baznīcas dziļumā atrodas kokgriezuma ietvars, kurā senāk glabājās svētums – brīnumdarītāja svētbilde.
nedarbs Bērnībā darīt nedarbus.
padarīt Bijušo nevar padarīt par nebijušu.
brāķēt Brāķēt padarīto darbu, pirkumu.
atrādīt Braukt atrādīt izdarīto.
noskaņot Būt noskaņotam ko darīt.
ciešs Cieši apņemties tā vairs nedarīt.
izdarīt Cietušā labā nekā vairs nevarēja izdarīt.
cik Cik daudz izdarīts!
kontemplācija Cik ilgs laiks ir dots, lai izdarītu izvēli? Rauls vienmēr smejas par šīm Nīnas kontemplācijām.
cik Cik ir padarīts?
gandarījums Darba darītājam vajadzīgs gandarījums.
darbs Darba darītājs.
papilnam Darbu man ir papilnam, jāspēj tik visi padarīt!
alus darīt alu.
jēga darīt ar jēgu.
darīt darīt blēņas, nedarbus.
darīt darīt dārza, saimniecības, mājas darbus.
nebūšanas darīt galu nebūšanām.
gods darīt godu savam uzņēmumam.
darīt darīt godu saviem skolotājiem.
ikdienišķs darīt ikdienišķos darbus.
inerce darīt ko aiz inerces.
roka darīt ko ar cita rokām.
patiesi darīt ko patiesi labi.
griba darīt ko pēc savas gribas.
pieradums darīt ko pieraduma dēļ.
slepšus darīt ko slepšus.
taisnība darīt ko taisnības vārdā.
tamdēļ darīt ko tamdēļ vien, ka citi tā dara.
darīt darīt laimīgu mīļoto cilvēku.
nekrietnība darīt nekrietnības.
nesvēts darīt netīras, nesvētas, ļaunas lietas.
darīt darīt no ogām vīnu.
otrs darīt otram labu.
otrs darīt otram pāri.
darīt darīt pareizi, aplam.
darīt darīt pēc sava prāta.
svētīgs darīt svētīgu darbu.
tā darīt tā, kā labāk.
tas darīt to pašu, ko katru dienu.
darīt darīt uz svētkiem alu.
darīt darīt vecākiem prieku.
pienākties darīt visu, kā pienākas.
likt darīt, ko liek.
nostāties darītāja nosaukums pie darbības vārda vajadzības izteiksmē nostājas datīvā.
darīties darīties ar savu mantu, kā pašam patīk.
tramdīt Direktors tramda darbiniekus no rīta līdz vakaram, vienmēr kaut kas nav padarīts, vienmēr varēja izdarīt labāk.
domāt Domāt, ko darīt.
savaldīt Dusmās vīrs nespēja savaldīt rokas un uzbruka pāridarītājam.
pašdarīts Dzert pašdarītu vīnu.
empīriķis Empīriķi novēro ienaidnieku, apkopotu visus datus un izdarīta secinājumus par viņu turpmāko rīcību, piemēram, pārspēku.
stoiķis Es esmu stoiķis, esmu tur, kur esmu, un daru to, ko varu darīt šajā situācijā.
stoicisms Es pieturos pie stoicisma teorijas – ja neko vairs nevar darīt, nevajag uztraukties.
padarīt Es tur nekā nevaru padarīt.
steidzināt Esmu lēnais divplāksnis, ja mani steidzina un tramda, vairs neko nevaru izdarīt.
vedums Gaidīt pirmo vedumu no vīna darītavas.
nu Gan jau nu zināsim, ko darīt.
gandarīt Gandarīt apvainojumu ar dūres sitienu.
ārisks Garām gāju sila malu, Āboliņu dēstīdama, Es gribēju sila malu Par ārisku padarīt.
godāt Godāt otra padarīto darbu.
grūts Grūti izdarīt pa prātam.
pamirums Iestājās pilnīgs pamirums, neko negribējās darīt.
ij Ij nedomā to darīt!
ikviens Ikviens to var izdarīt.
sadarīt Ir daudz domu, ko varētu sadarīt pa ziemu.
sajūta Ir labi padarīta darba sajūta.
aborts Izdarīt abortu.
izdarīt Izdarīt analīžu pārbaudes.
atentāts Izdarīt atentātu.
izdarīt Izdarīt atklājumu medicīnā.
kontrolkarte Izdarīt atzīmi kontrolkartē.
rezekcija Izdarīt daļēju aknu rezekciju.
cits Izdarīt darbu cita vietā.
izdarīt Izdarīt darbu laikā.
dumjš Izdarīt dumji.
izdarīt Izdarīt eksperimentus ar augiem.
gals Izdarīt gala secinājumus.
grozījums Izdarīt grozījumus likumā.
Satversme Izdarīt grozījumus Satversmē.
ģenerāltīrīšana Izdarīt ģenerāltīrīšanu.
izdarīt Izdarīt ierakstu dzimšanas apliecībā.
injekcija Izdarīt injekciju.
pamatteksts Izdarīt izmaiņas līguma pamattekstā.
tā Izdarīt kaut ko ne tā.
izdarīt Izdarīt kļūdu labojumu.
izdarīt Izdarīt kļūdu.
šķērsām Izdarīt ko šķērsām.
tagad Izdarīt ko tagad, nevis vēlāk.
kontrolšāviens Izdarīt kontrolšāvienu.
ķeizargrieziens Izdarīt ķeizargriezienu.
izdarīt Izdarīt labu, sliktu.
liels Izdarīt lielu muļķību.
muļķība Izdarīt lielu muļķību.
izdarīt Izdarīt likuma pārkāpumu.
māņi Izdarīt māņu kustību.
mēģinājums Izdarīt mēģinājumus ar dzīvniekiem.
daba Izdarīt mērījumus dabā.
milzīgs Izdarīt milzīgu kļūdu.
izdarīt Izdarīt nelietību, noziegumu.
nelietība Izdarīt nelietību.
nodevība Izdarīt nodevību pret savu tautu.
novokaīns Izdarīt novokaīna blokādes.
aiz Izdarīt noziegumu aiz neuzmanības.
dzērums Izdarīt noziegumu dzērumā.
otrāds Izdarīt otrādi.
palēciens Izdarīt palēcienus uz vienas kājas.
vispārinājums Izdarīt pārsteidzīgu vispārinājumu.
pašnāvība Izdarīt pašnāvību.
izdarīt Izdarīt piezīmes manuskripta tekstā.
arests Izdarīt plašus arestus.
spiediens Izdarīt politisku spiedienu.
potējums Izdarīt potējumus pret infekciju.
punkcija Izdarīt punkciju ceļgala locītavā.
refleksīvs Izdarīt refleksīvas kustības.
rokāde Izdarīt rokādi.
sarežģīts Izdarīt sarežģītu izvēli.
septītdaļa Izdarīt septītdaļu darba.
slepkavība Izdarīt slepkavību mantkārīgā nolūkā.
smags Izdarīt smagu noziegumu.
taktisks Izdarīt taktisku kļūdu šaha spēlē.
tālāks Izdarīt tālākus secinājumus.
aizlaikus Izdarīt to jau aizlaikus.
izdarīt Izdarīt uzdoto, paredzēto.
cienīgs Izdarīt uzslavas cienīgu darbu.
gremdserve Izdarīt vairākas gremdserves.
apgrieziens Izdarīt vairākus apgriezienus.
dziļurbums Izdarīt vairākus dziļurbumus.
vērtīgs Izdarīt vērtīgu pirkumu.
atklājums Izdarīt zinātnisku atklājumu.
iz- Izdarīt, izbeigt, izdzist, izremontēt, izstāstīt, izskanēt, izslimot, izārstēties.
norēķins Izdarīt, veikt norēķinus.
sadisms Izdarītais noziegums ir sadisms visaugstākā mērā.
nopietns Izdarīti nopietni postījumi.
izdarīties Izdarīties dažādus dārza darbus.
izdomāt Izdomāt, ko darīt.
izpelnīties Izpelnīties uzslavu par labi padarītu darbu.
izsvērt Izsvērt padarīto.
izurķēt Ja es kaut ko sāku darīt, man nav miera – vajag visur ielīst, visu saskatīt, izpētīt, izurķēt.
uzbārties Ja nebūs darbs padarīts kā nākas, varu uzbārties.
necilvēks Jābūt necilvēkam, lai ko tādu darītu.
darīt Jāsāk kaut kas darīt.
štukot Jāštuko, ko darīt tālāk.
plaukums Jaunības plaukumā cilvēks var izdarīt daudz.
jeb Jeb vai tu domā, ka to nevajag darīt?
justies Justies gandarītam par paveikto.
saiet Kā izdarīt, lai lapā saiet vairāk teksta.
krēslot Kad darbi bija padarīti, jau krēsloja.
strādāt Katrs, kas strādā kādu darbu, saņem noteiktu samaksu par padarīto.
kaunēties Kaunēties par izdarīto.
dumība Kauns par izdarīto dumjību.
līdzcilvēks Kaut ko darīt līdzcilvēku labā.
darīt Ko ar tevi darīt?
ziņa Ko darīt ar namu, ir īpašnieka ziņā.
nozust Ko darīt, ja bagāža ir nozudusi?
paraudāt Ko darīt, kad vairs nevar paraudāt?
līdzatkarīgs Ko darīt, lai nekļūtu līdzatkarīgs.
vieta Ko tu darītu manā vietā?
pūst Ko tu vienmēr pūt, sāc taču kaut ko darīt!
varēt Ko tur var darīt un redzēt?
kritizēt Kritizēt darbinieku par laikus nepadarīto darbu.
krusa Krusas nodarītie postījumi.

darīt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

LLVV

MEV