Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
samezglot
samezglot [samȩzgluôt] -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
samezglojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kam) izveidojas mezgli.
PiemēriSamezglot makšķerauklu.
1.1. Tāds, kurā ir audu paresninājumi, izaugumi.
PiemēriSmagā darbā samezglotas rokas.
2.Izveidot (piem., rokdarbu) mezglošanas tehnikā.
PiemēriSamezglot paklājiņu.
3.Padarīt sarežģītu, konfliktiem bagātu (piem., daiļdarbu).
PiemēriAutore pratusi samezglot romāna intrigu.
3.1.Padarīt sarežģītu, grūti atrisināmu, grūti nokārtojamu.
PiemēriSamezglot attiecības.