samīdīt
samīdīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Mīdot saplacināt, sablietēt.
PiemēriSamīdīt sienu pantā.
1.1.Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt, nonāvēt.
PiemēriLopi samīdījuši barību.
Stabili vārdu savienojumiSamīdīt kājām.