Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
samezglot
samezglot [samȩzgluôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
samezglojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kam) izveidojas mezgli.
PiemēriSamezglot makšķerauklu.
  • Samezglot makšķerauklu.
1.1. Tāds, kurā ir audu paresninājumi, izaugumi.
PiemēriSmagā darbā samezglotas rokas.
  • Smagā darbā samezglotas rokas.
  • Samezglotas koku saknes.
2.Izveidot (piem., rokdarbu) mezglošanas tehnikā.
PiemēriSamezglot paklājiņu.
  • Samezglot paklājiņu.
  • Samezglot bārkstis.
  • Dekoratīvi samezglot aizkaru apakšdaļu.
3.Padarīt sarežģītu, konfliktiem bagātu (piem., daiļdarbu).
PiemēriAutore pratusi samezglot romāna intrigu.
  • Autore pratusi samezglot romāna intrigu.
3.1.Padarīt sarežģītu, grūti atrisināmu, grūti nokārtojamu.
PiemēriSamezglot attiecības.
  • Samezglot attiecības.
  • Samezglot līdzcilvēku dzīvi.
  • Nokārtot samezglotus jautājumus.