samierināt
samierināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (starp cilvēkiem, cilvēku grupām u. tml.) izbeidzas nesaskaņas, strīds, atjaunojas mierīgas attiecības.
PiemēriSamierināt strīdniekus.
- Samierināt strīdniekus.
- Samierināt koalīcijas partnerus.
- Tiesnesis cenšas puses samierināt.
- Samierināt naidīgās valstis.
1.1.Novērst pretrunīgumu, neatbilsmi (piem., starp uzskatiem).
PiemēriMēģināt samierināt evolūcijas teoriju ar Svētajiem rakstiem.
- Mēģināt samierināt evolūcijas teoriju ar Svētajiem rakstiem.