recidivēt
recidivēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
1.Atkārtoti izdarīt noziegumu.
PiemēriNoziedznieki, kas piedalās īpašās probācijas programmās, recidivē retāk nekā tie, kuri no tām izvairās.
- Noziedznieki, kas piedalās īpašās probācijas programmās, recidivē retāk nekā tie, kuri no tām izvairās.
2.Atkārtoties pēc izveseļošanās vai izveseļošanās periodā (par slimību).
PiemēriJa ārstēšanu pārtrauc priekšlaikus, slimība var recidivēt.
- Ja ārstēšanu pārtrauc priekšlaikus, slimība var recidivēt.
Cilme:No latīņu recidivus ‘atgriešanās’ vai ‘tāds, kas no jauna atgriežas’.