Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
recēt
recēt 3. pers. recē, arī rec, pag. recēja intransitīvs, darbības vārds
recējums vīriešu dzimte, lietvārds
Sabiezējot iegūt cietu vai cietāku konsistenci, kļūt par recekli, galertu vai želeju.
PiemēriAsinis ap ievainojumu sāk recēt.