recēt
recēt 3. pers. recē, arī rec, pag. recēja darbības vārds; intransitīvs
recējums lietvārds; vīriešu dzimte
Sabiezējot iegūt cietu vai cietāku konsistenci, kļūt par recekli, galertu vai želeju.
PiemēriAsinis ap ievainojumu sāk recēt.
- Asinis ap ievainojumu sāk recēt.
- Zivju buljons recē labāk nekā mājputnu buljons.
- pārnestā nozīmē Recē tumsa, kad viņš ienāk skolmeistara namā.