Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
rēciens
rēciens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dažiem dzīvniekiem raksturīgu dobju, skaļu skaņu kopums.
PiemēriLauvas rēciens.
2.Skaļš, skarbs troksnis, ko rada, piem., mehānismi.
PiemēriAtskanēja motora rēcieni.
3.Skaļu, neartikulētu skaņu kopums, ko rada cilvēki.
PiemēriStadionu pāršalca pūļa sajūsmas rēcieni.
4.sarunvaloda, neliterārs; formā: vienskaitlis Smiekli.
PiemēriMan nāk rēciens.