saskrotēt
saskrotēt [saskruõtêt] -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
PiemēriMedību laikā viens mednieks saskrotējis otru.
- Medību laikā viens mednieks saskrotējis otru.
- Šāvēji saskrotējuši mašīnai durvis.
- pārnestā nozīmē Krusas graudi saskrotē dārzeņus.