gaidīt
gaidīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Būt, atrasties (kur), zinot, ka (kam) jāpienāk, jāierodas.
PiemēriGaidīt vilcienu.
- Gaidīt vilcienu.
- Gaidīt autobusu.
- Gaidīt dēlu mājās no skolas.
- Gaidīt viesus.
- Gaidīt ciemos draugus.
- intransitīvs Uz ielas jau gaidīja taksometrs.
1.1.Zināt, paredzēt, ka (kas) būs, notiks, norisināsies.
PiemēriGaidīt bērnu.
- Gaidīt bērnu.
- Gaidīt pusdienas.
- Gaidīt direktora rīkojumu.
- Gaidīt vēstuli no drauga.
- Govij gaidāms teļš.
- intransitīvs Gaidīt dzīvokļa rindā.
- Gaidīt izdevību.
- Gaidīt labākus laikus.
2.Gribēt, vēlēties, lai (kas) notiek, ilgoties, tiekties (pēc kā).
PiemēriGaidīt svētkus, savu dzimšanas dienu.
- Gaidīt svētkus, savu dzimšanas dienu.
- Gaidīt pavasari, vasaru.
- Gaidīt lietu.
- To viņš nebija gaidījis.
2.1.Paredzēt (ko iespējamu), būt sagatavotam (uz ko).
PiemēriNaktī var gaidīt pirmās salnas.
- Naktī var gaidīt pirmās salnas.
- Gaidīt pārmetumus, sodu.
- Viņu gaida smags darbs.
- Kā jau biju gaidījis – sāka līt.
- Gaidāmais laiks.
3.intransitīvs Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
PiemēriZēns negaida un sāk rīkoties.
- Zēns negaida un sāk rīkoties.
- Ko gaidi – palīdzi!
Stabili vārdu savienojumiGaidi ar maisu. Gaidīt kā uz ūdens kustēšanos.
- Gaidi ar maisu idioma — saka, par ko neiespējamu, veltīgām cerībām.
- Gaidīt kā uz ūdens kustēšanos idioma — ilgi nepacietīgi gaidīt, gaidīt kā glābiņu.