gailēt
gailēt 3. pers. gail, arī gailē, pag. gailēja darbības vārds; intransitīvs
gailēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Izstarot sārtu gaismu; kvēlot (parasti par ko degošu).
PiemēriUgunskurā gail ogles.
- Ugunskurā gail ogles.
- Tumsā gail cigaretes oglīte.
1.1.Spīdēt, mirdzēt.
PiemēriSpuldze gail.
- Spuldze gail.
- Zvaigznes gail debesīs.
1.2.Spīdēt, mirdzēt (par acīm); izpausties (acīs, skatienā) – par spēcīgām, parasti negatīvām, jūtām.
PiemēriAcis gail dusmās.
- Acis gail dusmās.
- Tumsā gailēja izsalkušā vilka acis.
- Skatienā gailēja naids.