gailēt
gailēt 3. pers. gail, arī gailē, pag. gailēja intransitīvs, darbības vārds
gailēties atgriezenisks, darbības vārds
1.Izstarot sārtu gaismu; kvēlot (parasti par ko degošu).
PiemēriUgunskurā gail ogles.
1.1.Spīdēt, mirdzēt.
PiemēriSpuldze gail.
1.2.Spīdēt, mirdzēt (par acīm); izpausties (acīs, skatienā) – par spēcīgām, parasti negatīvām, jūtām.
PiemēriAcis gail dusmās.