gaidīt
gaidīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Būt, atrasties (kur), zinot, ka (kam) jāpienāk, jāierodas.
PiemēriGaidīt vilcienu.
1.1.Zināt, paredzēt, ka (kas) būs, notiks, norisināsies.
PiemēriGaidīt bērnu.
2.Gribēt, vēlēties, lai (kas) notiek, ilgoties, tiekties (pēc kā).
PiemēriGaidīt svētkus, savu dzimšanas dienu.
2.1.Paredzēt (ko iespējamu), būt sagatavotam (uz ko).
PiemēriNaktī var gaidīt pirmās salnas.
3.intransitīvs Atturēties uz laiku (no kādas darbības, rīcības), neuzsākt (ko darīt).
PiemēriZēns negaida un sāk rīkoties.
Stabili vārdu savienojumiGaidi ar maisu. Gaidīt kā uz ūdens kustēšanos.