gaiņāt
gaiņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Vēcinot dzīt prom, censties atvairīt (ko traucējošu, uzmācīgu).
PiemēriGaiņāt prom odus.
- Gaiņāt prom odus.
- Gaiņāt dundurus no muguras.
- Zirgs ar asti gaiņā mušas.
1.1.Vēcinot censties panākt, ka gaist, kliedējas (piem., dūmi).
PiemēriGaiņāt dūmus uz atvērtā loga pusi.
- Gaiņāt dūmus uz atvērtā loga pusi.
1.2.Kliedēt (piem., miglu, mākoņus).
PiemēriVējš gaiņā melnos padebešus.
- Vējš gaiņā melnos padebešus.
2.Censties atvairīt (piem., uzmācīgas domas).
PiemēriGaiņāt prom miegu.
- Gaiņāt prom miegu.
- Gaiņāt uznākušās bailes.
- Gaiņāt skumjās pārdomas.