nospārdīt
nospārdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Spārdot nonāvēt.
PiemēriNospārdīt vīrieti līdz nāvei.
- Nospārdīt vīrieti līdz nāvei.
- Sētmalē gulēja nežēlīgi nospārdīts suns.
2.Spārdot, skarot (ko ar kājām), padarīt netīru.
PiemēriNospārdītas durvis.
- Nospārdītas durvis.
3.Spārdoties, kustoties novirzīt (ko) nost, lejā, zemē.
PiemēriBērns guļot nospārda segu.
- Bērns guļot nospārda segu.