nosoļot
nosoļot [nùosuôļuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds
1.intransitīvs Soļojot, liekot soļus, noiet.
PiemēriNosoļot pa kāpnēm lejā.
1.1.Soļojot noiet gar (ko), garām (kam).
PiemēriNosoļot gar skatītāju tribīnēm.
1.2.Soļot un pabeigt soļot.
PiemēriVeiksmīgi nosoļot sacensībās.
2.transitīvs Soļojot veikt (ko).
PiemēriNosoļot distanci.
2.1.Noiet (kādu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNosoļot kājām 15 kilometrus.
2.2.Soļot, iet (kādu laikposmu).
PiemēriNosoļojuši pusstundu, viņi apstājās.