Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nosoļot
nosoļot [nùosuôļuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds
1.intransitīvs Soļojot, liekot soļus, noiet.
PiemēriNosoļot pa kāpnēm lejā.
  • Nosoļot pa kāpnēm lejā.
  • Modele nosoļo pa mēli.
1.1.Soļojot noiet gar (ko), garām (kam).
PiemēriNosoļot gar skatītāju tribīnēm.
  • Nosoļot gar skatītāju tribīnēm.
  • Nosoļot svinīgā maršā gar pieminekli.
  • Karavīri ierindā nosoļoja garām karalienei.
1.2.Soļot un pabeigt soļot.
PiemēriVeiksmīgi nosoļot sacensībās.
  • Veiksmīgi nosoļot sacensībās.
  • Braši nosoļot Dziesmu svētku gājienā.
2.transitīvs Soļojot veikt (ko).
PiemēriNosoļot distanci.
  • Nosoļot distanci.
  • Nosoļot vairākus apļus.
2.1.Noiet (kādu attālumu, ceļa gabalu).
PiemēriNosoļot kājām 15 kilometrus.
  • Nosoļot kājām 15 kilometrus.
  • Nosoļot garu ceļa gabalu.
  • Nosoļot blakus visu ceļu.
2.2.Soļot, iet (kādu laikposmu).
PiemēriNosoļojuši pusstundu, viņi apstājās.
  • Nosoļojuši pusstundu, viņi apstājās.