nospeķot sarunvaloda
nospeķot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
Notraipīt, parasti ar ko taukainu.
PiemēriStikls nospeķots ar pirkstu nospiedumiem.
- Stikls nospeķots ar pirkstu nospiedumiem.
- Nospeķots spogulis.
- Staigāt nospeķotā halātā.