nospārdīt
nospārdīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Spārdot nonāvēt.
PiemēriNospārdīt vīrieti līdz nāvei.
2.Spārdot, skarot (ko ar kājām), padarīt netīru.
PiemēriNospārdītas durvis.
3.Spārdoties, kustoties novirzīt (ko) nost, lejā, zemē.
PiemēriBērns guļot nospārda segu.