nosolīt
nosolīt [nùosùolît] -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Būt ar mieru (izsolē) nomaksāt (noteiktu summu); šādā veidā nopirkt izsolē.
PiemēriNosolīt augstāko cenu.
- Nosolīt augstāko cenu.
- Nosolīt gleznu.
- Nekustamā īpašuma izsolē tika nosolīts divistabu dzīvoklis.