nosodīt
nosodīt [nùosùodît] -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
nosodījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Uzskatīt par nevēlamu, noraidāmu u. tml. (ko); izpaust šādu attieksmi.
PiemēriNosodīt cilvēktiesību pārkāpumus.
- Nosodīt cilvēktiesību pārkāpumus.
- Nosodīt vardarbību.
- Nosodīt sevi par mazdūšību.
2.Pakļaut sodam.
PiemēriNosodīt skolēnu par stundas traucēšanu.
- Nosodīt skolēnu par stundas traucēšanu.