nosodīt
nosodīt [nùosùodît] -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
nosodījums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Uzskatīt par nevēlamu, noraidāmu u. tml. (ko); izpaust šādu attieksmi.
PiemēriNosodīt cilvēktiesību pārkāpumus.
2.Pakļaut sodam.
PiemēriNosodīt skolēnu par stundas traucēšanu.