nospert
nospert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru darbības vārds; transitīvs
1.Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
PiemēriNospert ar kāju sprunguli nost no ceļa.
- Nospert ar kāju sprunguli nost no ceļa.
2.Sperot ar kāju, nonāvēt.
PiemēriZirgs var nospert cilvēku.
- Zirgs var nospert cilvēku.
3.formā: trešā persona Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku) – par zibeni.
PiemēriNegaisa laikā zibens nospēris jaunu puisi.
- Negaisa laikā zibens nospēris jaunu puisi.
4.sarunvaloda Nozagt.
PiemēriNospert dārgu gleznu.
- Nospert dārgu gleznu.
- Nospert trīs miljonus.
- Kāds nospēris viņa pasi.
Stabili vārdu savienojumiKa tevi pērkons nospertu. Lai pērkons mani nosper. Lai zibens mani nosper.
- Ka tevi pērkons nospertu idioma — Izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
- Lai pērkons mani nosper idioma — izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
- Lai zibens mani nosper idioma — izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.