Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nospert
nospert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru transitīvs, darbības vārds
1.Ar spērienu novirzīt nost, lejā, zemē.
PiemēriNospert ar kāju sprunguli nost no ceļa.
2.Sperot ar kāju, nonāvēt.
PiemēriZirgs var nospert cilvēku.
3.formā: trešā persona Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku) – par zibeni.
PiemēriNegaisa laikā zibens nospēris jaunu puisi.
4.sarunvaloda Nozagt.
PiemēriNospert dārgu gleznu.
Stabili vārdu savienojumiKa tevi pērkons nospertu. Lai pērkons mani nosper. Lai zibens mani nosper.