krampis1
krampis -pja, dsk. ģen. -pju lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (kā) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
PiemēriDurvju, vārtu krampis.
- Durvju, vārtu krampis.
- Attaisīt krampi.
Stabili vārdu savienojumiVilkt krampjus.
- Vilkt krampjus — sarunvaloda spēkoties, satverot ar vienu pirkstu saliektu pretinieka pirkstu un cenšoties to atliekt.
2.sarunvaloda; formā: vienskaitlis Spēks, stingrība; spēja ko izdarīt.
PiemēriViņš bija ar īstu darba vīra krampi.
- Viņš bija ar īstu darba vīra krampi.
- Kas par krampi!