krams
krams vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ciets, pelēcīgs silīcija iezis, no kura akmens laikmetā gatavoja ieročus un darbarīkus; šā ieža gabals.
PiemēriKrama nazis, kasīklis.
1.1.Šķiltavu elements – dažādu vielu sakausējums, no kā izšķiļ dzirksteli.
PiemēriŠķiltavu krams.
Stabili vārdu savienojumiCiets kā krams. Kā krams. Sasalt kramā. Sastingt kramā. Sīksts kā krams.