krampis1
krampis -pja, dsk. ģen. -pju vīriešu dzimte, lietvārds
1.Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (kā) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
PiemēriDurvju, vārtu krampis.
Stabili vārdu savienojumiVilkt krampjus.
2.sarunvaloda; formā: vienskaitlis Spēks, stingrība; spēja ko izdarīt.
PiemēriViņš bija ar īstu darba vīra krampi.