krāmēt
krāmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds
1.sarunvaloda, transitīvs Likt, novietot.
PiemēriKrāmēt mantas mašīnā.
- Krāmēt mantas mašīnā.
- Krāmēt malku šķūnī.
- Krāmēt grāmatas plauktos.
1.1.Kārtot (somu, čemodānu), liekot ko iekšā.
PiemēriKrāmēt somu.
- Krāmēt somu.
Stabili vārdu savienojumiKrāmēt čemodānus.
- Krāmēt čemodānus — gatavoties aizbraukšanai.
2.sarunvaloda, neliterārs, intransitīvs Sist (kādam).
PiemēriKrāmēt pa galvu.
- Krāmēt pa galvu.
- Gribas viņam krāmēt.