krakšķēt
krakšķēt 3. pers. krakšķ, pag. krakšķēja intransitīvs, darbības vārds
krakšķiens vīriešu dzimte, lietvārds
Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriVētrā krakšķ lūstoši koki.