krakšķēt
krakšķēt 3. pers. krakšķ, pag. krakšķēja darbības vārds; intransitīvs
krakšķiens lietvārds; vīriešu dzimte
Radīt īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni (piem., par ko cietu, kas strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts); atskanēt šādam troksnim.
PiemēriVētrā krakšķ lūstoši koki.
- Vētrā krakšķ lūstoši koki.
- Krakšķēdams salūza krēsls.
- Ledus krakšķ zem kājām.