krākt
krākt krācu, krāc, krāc, pag. krācu intransitīvs, darbības vārds
krākoņa sieviešu dzimte, lietvārds
1.Radīt raksturīgas paskaļas, vibrējošas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā, arī bezsamaņā, krampju lēkmē).
PiemēriSkaļi, klusi krākt.
1.1.Radīt šādas skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriZirgs sāka krākt.
1.2.sarunvaloda Gulēt miegā.
PiemēriVisi vēl krāc.
2.formā: trešā persona Radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem).
PiemēriJūra krāc.
2.1.Par vēju, negaisu, lietusgāzi; arī par mežu, kokiem (vētrā, negaisā).
PiemēriNaktī visapkārt viss šņāca un krāca.
2.2.Par uguni, ugunsgrēku.
PiemēriUguns liesmas krākdamas sāka celties pret debesīm.