izkropļot
izkropļot [izkruôpļuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Padarīt kroplu.
PiemēriSmagais fiziskais darbs viņu izkropļojis.
- Smagais fiziskais darbs viņu izkropļojis.
- Rētas izkropļojušas seju.
1.1.Sabojāt.
PiemēriVandaļi izkropļoja vairākas skulptūras.
- Vandaļi izkropļoja vairākas skulptūras.
- pārnestā nozīmē Naids un dusmas izkropļo cilvēka dvēseli.
2.Pārvērst, padarīt neatbilstošu īstenībai; sagrozīt.
PiemēriIzkropļots attēls.
- Izkropļots attēls.
- Atstāstīt izkropļotā veidā.