izkūkot
izkūkot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
Kūkojot radīt (raksturīgas skaņas) – par dzeguzi.
PiemēriDzeguze izkūkoja savu skanīgo "ku-kū!"
- Dzeguze izkūkoja savu skanīgo "ku-kū!"
Stabili vārdu savienojumiIzkūkot prātu.
- Izkūkot prātu idioma — sarunvaloda pazaudēt spēju saprātīgi domāt, spriest.