Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izkropļot
izkropļot [izkruôpļuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Padarīt kroplu.
PiemēriSmagais fiziskais darbs viņu izkropļojis.
1.1.Sabojāt.
PiemēriVandaļi izkropļoja vairākas skulptūras.
2.Pārvērst, padarīt neatbilstošu īstenībai; sagrozīt.
PiemēriIzkropļots attēls.