izkrist
izkrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu darbības vārds; intransitīvs
izkritiens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Krītot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzkrist no rokām.
- Izkrist no rokām.
- No maka izkrita nauda.
- Krūze izkrita uz grīdas un saplīsa.
- Graudi izkrīt cauri sietam.
1.1.Atdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
PiemēriNo loga rāmja izkrita stikls.
- No loga rāmja izkrita stikls.
- No ķebļa izkritusi skrūvīte.
2.Atdalīties (no ķermeņa).
PiemēriBērnam izkrita piena zobs.
- Bērnam izkrita piena zobs.
- Nepareizi kopjot matus, tie sāk izkrist.
- Sunim izkrīt vecā spalva.
Stabili vārdu savienojumiBērns izkrita.
- Bērns izkrita — sarunvaloda saka par spontāno abortu.
2.1.Izveidoties (kur) un atdalīties.
PiemēriIzkrīt nogulsnes.
- Izkrīt nogulsnes.
3.Iegūstot nepietiekamu novērtējumu, nenokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu u. tml.); netikt virzītam tālāk (piem., konkursā, skatē).
PiemēriIzkrist eksāmenā.
- Izkrist eksāmenā.
- Izkrist konkursa pirmajā kārtā.
3.1.Nebūt, nenotikt (par ko plānotu, paredzētu).
PiemēriNo saraksta izkrita vairāki vilcieni.
- No saraksta izkrita vairāki vilcieni.
3.2.Neiekļauties; atpalikt no citiem.
PiemēriIzkrist no aprites, no ritma.
- Izkrist no aprites, no ritma.
Stabili vārdu savienojumiIzkrist no galvas. Izkrist no lomas. Izkrist no prāta.
- Izkrist no galvas idioma — aizmirst (par ko).
- Izkrist no lomas idioma — nespēt saglabāt pieņemto izturēšanās veidu, beigt izlikties.
- Izkrist no prāta idioma — aizmirst (par ko).