izkropļojums
izkropļojums [izkruôpļuõjùms] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Atveidojums, kas neatbilst īstenībai, ir sagrozīts.
PiemēriIzliekums stiklā rada attēla izkropļojumu.
2.Nepareiza, kļūdaina, aplama (piem., kāda procesa, norises) virzība.
PiemēriTirgus izkropļojumi.