sabojāt
sabojāt [sabuõjât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
sabojāties atgriezenisks, darbības vārds
1.Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
PiemēriAr smagām kravām sabojāt ceļa segumu.
1.1.Padarīt sliktu, negaršīgu.
PiemēriSabojāt ēdienu.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka pasliktinās vai pazūd (apetīte).
PiemēriSabojāt apetīti.
2.Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību).
PiemēriSabojāt kuņģi.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts.
PiemēriSabojāt frizūru.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs (piem., morāles) normām.
PiemēriNepareizi audzinot, sabojāt bērnu.
4.Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu.
PiemēriSabojāt kādam dzīvi.
4.1.Izjaukt, pasliktināt.
PiemēriSabojāt svētku noskaņu.