sabojāt
sabojāt [sabuõjât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
sabojāties darbības vārds; atgriezenisks
1.Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
PiemēriAr smagām kravām sabojāt ceļa segumu.
- Ar smagām kravām sabojāt ceļa segumu.
- Sabojāt augsni.
- Sabojāt durvju slēdzeni.
1.1.Padarīt sliktu, negaršīgu.
PiemēriSabojāt ēdienu.
- Sabojāt ēdienu.
- Sabojāt kafijas garšu.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka pasliktinās vai pazūd (apetīte).
PiemēriSabojāt apetīti.
- Sabojāt apetīti.
- Sabojāt bērna ēstgribu ar saldumiem.
2.Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību).
PiemēriSabojāt kuņģi.
- Sabojāt kuņģi.
- Sabojāt redzi.
- Sabojāt dzirdi.
- Sabojāt veselību uz visiem laikiem.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts.
PiemēriSabojāt frizūru.
- Sabojāt frizūru.
- Sabojāt izskatu.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs (piem., morāles) normām.
PiemēriNepareizi audzinot, sabojāt bērnu.
- Nepareizi audzinot, sabojāt bērnu.
- Nauda sabojāja cilvēku.
4.Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu.
PiemēriSabojāt kādam dzīvi.
- Sabojāt kādam dzīvi.
- Sabojāt savu nākotni.
- Sabojāt reputāciju.
4.1.Izjaukt, pasliktināt.
PiemēriSabojāt svētku noskaņu.
- Sabojāt svētku noskaņu.
- Sabojāt labās attiecības.
- Sabojāt garastāvokli, labo omu.