Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
izrakņāt
izrakņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
PiemēriKurmji izrakņājuši zālienu.
1.1.Pārmeklēt.
PiemēriIzrakņāt visas atvilktnes.