izrakt
izrakt -roku [-rùoku], -roc [-rùoc], -rok [-rùok], pag. -raku darbības vārds; transitīvs
1.Rokot izveidot (kur, piem., bedri, grāvi, alu).
PiemēriIzrakt dīķi.
- Izrakt dīķi.
- Izrakt kapu.
- Āpsis izrok alu.
1.1.Būt par cēloni tam, ka izveidojas (kur, piem., bedre, iedobums).
PiemēriŠāviņu izrakta bedre.
- Šāviņu izrakta bedre.
1.2.Rokot izcelt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzrakt kartupeļus ar dakšu.
- Izrakt kartupeļus ar dakšu.
- Izrakt stādus.
2.sarunvaloda Meklējot atrast, dabūt; atklāt, padarīt zināmu (ko apslēptu, nezināmu).
PiemēriIzrakt no drēbju kaudzes svārkus.
- Izrakt no drēbju kaudzes svārkus.
- Izrakt kaut kur retro mašīnu.
- Žurnālists izracis sensacionālas ziņas.