izrakstīties
izrakstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Ilgāku laiku, daudz rakstīt.
PiemēriPlaši izrakstīties presē.
- Plaši izrakstīties presē.
- Izrakstīties vēstules.
1.1.Daudz rakstot, zaudēt jaunrades spējas (par rakstniekiem).
2.Oficiāli reģistrējoties, nokārtot savu aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
PiemēriIzrakstīties no slimnīcas.
- Izrakstīties no slimnīcas.
3.formā: trešā persona Refl. → izrakstīt4; tikt izrakstītam.
PiemēriPildspalva izrakstījusies.
- Pildspalva izrakstījusies.