izrakstīt
izrakstīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Pārrakstīt, pierakstīt (daļu no kāda teksta).
PiemēriIzrakstīt citātus no grāmatas.
- Izrakstīt citātus no grāmatas.
- Izrakstīt vārdiņus.
2.Rakstot izveidot (dokumentu).
PiemēriIzrakstīt kvīti, pilnvaru, slimības lapu.
- Izrakstīt kvīti, pilnvaru, slimības lapu.
2.1.Uzrakstīt un izsniegt dokumentu (kā saņemšanai, iegādei).
PiemēriIzrakstīt zāles.
- Izrakstīt zāles.
- Izrakstīt brilles.
3.Oficiāli reģistrējot, nokārtot (kāda) aiziešanu (no dzīvesvietas, ārstniecības iestādes).
PiemēriIzrakstīt aizbraucēju no dzīvokļa.
- Izrakstīt aizbraucēju no dzīvokļa.
- Izrakstīt slimnieku no slimnīcas.
4.Rakstot izlietot (daudz vai visu).
PiemēriIzrakstīt visu papīru.
- Izrakstīt visu papīru.
- Izrakstīt pildspalvu.
5.Izrotāt ar rakstiem, ornamentiem (piem., audumu, adījumu).
PiemēriIzrakstīti cimdi.
- Izrakstīti cimdi.
- Izrakstītas villaines.
- Izrakstītas kamanas.
- pārnestā nozīmē Leduspuķēm izrakstīts logs.