izrāpot
izrāpot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Rāpojot izkļūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzrāpot no istabas.
- Izrāpot no istabas.
- Bērns izrāpoja dārzā.
1.1.transitīvs Rāpojot nokļūt (daudzās vai visās vietās).
PiemēriIzrāpot visus kaktus.
- Izrāpot visus kaktus.