piepildīt
piepildīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
piepildītība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilns.
PiemēriPiepildīt krūzi ar ūdeni.
- Piepildīt krūzi ar ūdeni.
- Piepildīt glāzes ar vīnu.
- Piepildīt trauku līdz malām.
1.1.Berot, liekot (ko) iekšā, padarīt pilnu (ko).
PiemēriSagatavoto bedri piepilda ar kūdru.
- Sagatavoto bedri piepilda ar kūdru.
- Maisiņu piepilda ar smaržīgām zālēm.
Stabili vārdu savienojumiPiepildīt vēderu.
- Piepildīt vēderu — paēst, pieēsties.
1.2.Novietojot (ko) iekšā, aizpildīt, aizņemt.
PiemēriPiepildīt pieliekamo un pagrabu plauktus ar vasaras ražu.
- Piepildīt pieliekamo un pagrabu plauktus ar vasaras ražu.
2.Aizņemt, aizpildīt (piem., telpu) – par cilvēkiem.
PiemēriSkatītāji pamazām piepilda zāli.
- Skatītāji pamazām piepilda zāli.
- Darba dienas beigās satiksmes autobuss ir piepildīts līdz malām.
2.1.formā: trešā persona Izplatīties viscaur, pārņemt (ko).
PiemēriIndīgi dūmi piepilda visu dzīvokli.
- Indīgi dūmi piepilda visu dzīvokli.
- Ceptu piparkūku smarža piepilda telpas.
2.2.Aizņemt, aizpildīt (laikposmu).
PiemēriPiepildīt katru minūti, brītiņu.
- Piepildīt katru minūti, brītiņu.
- Ar ko lai viņi piepilda savas dienas?
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
PiemēriPiepildīta, harmoniska dzīve.
- Piepildīta, harmoniska dzīve.
- Bagāts, piepildīts mūžs.
- Emocionāli piepildīts mirklis.
3.1.Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu.
PiemēriPiepildīta personība.
- Piepildīta personība.
- Aktrise rada emocionāli piepildītus tēlus.
4.Realizēt, īstenot.
PiemēriPiepildīt savu sapni.
- Piepildīt savu sapni.
- Katrs cilvēks ir atnācis piepildīt savu uzdevumu.