piepildīt
piepildīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
piepildītība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst pilns.
PiemēriPiepildīt krūzi ar ūdeni.
1.1.Berot, liekot (ko) iekšā, padarīt pilnu (ko).
PiemēriSagatavoto bedri piepilda ar kūdru.
Stabili vārdu savienojumiPiepildīt vēderu.
1.2.Novietojot (ko) iekšā, aizpildīt, aizņemt.
PiemēriPiepildīt pieliekamo un pagrabu plauktus ar vasaras ražu.
2.Aizņemt, aizpildīt (piem., telpu) – par cilvēkiem.
PiemēriSkatītāji pamazām piepilda zāli.
2.1.formā: trešā persona Izplatīties viscaur, pārņemt (ko).
PiemēriIndīgi dūmi piepilda visu dzīvokli.
2.2.Aizņemt, aizpildīt (laikposmu).
PiemēriPiepildīt katru minūti, brītiņu.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ir pilnvērtīgs, saturīgs, izraisa gandarījumu, apmierinājumu.
PiemēriPiepildīta, harmoniska dzīve.
3.1.Padarīt (ko) pilnvērtīgu, saturīgu.
PiemēriPiepildīta personība.
4.Realizēt, īstenot.
PiemēriPiepildīt savu sapni.