piepildījums
piepildījums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Stāvoklis, kad (kas) ir aizņemts, piepildīts ar cilvēkiem.
PiemēriVietu piepildījums lidmašīnā.
2.Stāvoklis, kad (kas) ir īstenojies, realizējies.
PiemēriSava sapņa piepildījums.
3.Rezultāts → piepildīt3; (kā) saturs, jēga.
PiemēriDzīves piepildījums.
3.1.Gandarījums, apmierinātība.
PiemēriGūt radošu piepildījumu.