pilnvarot
pilnvarot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
Dot (kam) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
PiemēriPilnvarot banku veikt maksājumus no sava konta.
- Pilnvarot banku veikt maksājumus no sava konta.
- Būt pilnvarotam pildīt komisijas locekļa pienākumus.
- Īpašnieks pilnvarojis citu personu vadīt uzņēmumu.
- Viņš nav pilnvarots par to runāt.