pilnvarots
pilnvarots [pil̃nvaruôts] -ais īpašības vārda nozīmē, divdabis; vīriešu dzimte
pilnvarota [pil̃nvaruôta] -ā īpašības vārda nozīmē, divdabis; sieviešu dzimte
1.Tāds, kas ir saņēmis pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai.
PiemēriMinistrijas pilnvarots pārstāvis.
Stabili vārdu savienojumiĀrkārtējais un pilnvarotais vēstnieks.
1.1. Tas, kas ir saņēmis pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai.
PiemēriIecirkņa pilnvarotais.