pilnvarots
pilnvarots [pil̃nvaruôts] -ais īpašības vārda nozīmē, divdabis; vīriešu dzimte
pilnvarota [pil̃nvaruôta] -ā īpašības vārda nozīmē, divdabis; sieviešu dzimte
1.Tāds, kas ir saņēmis pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai.
PiemēriMinistrijas pilnvarots pārstāvis.
- Ministrijas pilnvarots pārstāvis.
- Pilnvarotā persona.
- Pieņemt ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku.
Stabili vārdu savienojumiĀrkārtējais un pilnvarotais vēstnieks.
- Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks — joma: politika vēstnieks, kas pārstāv savu valsti un valsts galvu personīgi pie citas [ārvalsts] valsts galvas.
- Pilnvarotais lietvedis — diplomātiskais pārstāvis, kas pēc ranga ir zemāks par vēstnieku un sūtni.
1.1. Tas, kas ir saņēmis pilnvaru noteikta uzdevuma veikšanai.
PiemēriIecirkņa pilnvarotais.
- Iecirkņa pilnvarotais.