Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pilnvarot
pilnvarot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
Dot (kam) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
PiemēriPilnvarot banku veikt maksājumus no sava konta.