pilnvarotājs
pilnvarotājs [pil̃nvaruôtãjs] lietvārds; vīriešu dzimte
pilnvarotāja [pil̃nvaruôtãja] lietvārds; sieviešu dzimte
Tas, kas izdod pilnvaru; pilnvaras devējs, pilnvardevējs.
PiemēriIevērot pilnvarotāja intereses.
- Ievērot pilnvarotāja intereses.
- Apsaimniekot pilnvarotāja īpašumā esošās mājas.