Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pilnums
pilnums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vispārināta īpašība → pilns; šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPilnuma sajūta pēc ēšanas.
2.Pilnīgums1.
PiemēriInformācijas precizitāte un pilnums.