pilns
pilns -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
pilna -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
1.Tāds, kurā (kas, piem., viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas.
PiemēriPilns spainis.
Stabili vārdu savienojumiPiestūķēt pilnus vaigus. Runāt pilnā mutē.
1.1.Tāds, kas ir aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) – par priekšmetu, telpu, platību.
PiemēriPilns skapis ar drēbēm.
1.2.Tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā.
PiemēriSkaidu pilna grīda.
Stabili vārdu savienojumiPilns galds.
1.3.Tāds, kas ir pierakstīts, iezīmēts u. tml. līdz beigām, līdz pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piem., par burtnīcu, kladi, grāmatu).
PiemēriBurtnīca ir pilna ar pantiem.
2.Tāds, kur atrodas daudzi cilvēki, dzīvnieki, augi (parasti par platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
PiemēriPilns autobuss, vagons.
2.1.Tāds, kam ir daudz ziedu, augļu (par augiem, to daļām).
PiemēriLiepas pilnas ar ziediem.
Stabili vārdu savienojumiPilnos ziedos.
3.Tāds, kam ir (kā) piejaukums lielā daudzumā; tāds, kurā (kas) atrodas lielā daudzumā (parasti par vielām).
4.Tāds, kur (kas) atrodas, ir izveidojies lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).
PiemēriRasas pilna pļava.
4.1.Tāds, kur (kas, piem., tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, izplatoties koncentrējies (par vietu, telpu, vidi).
PiemēriVirtuve pilna ar dūmiem.
5.Tāds, kur (norise, stāvoklis, apstākļi) izpaužas spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).
PiemēriIstaba ir rosības pilna.
5.1.Tāds, kas ir saistīts ar (kā, piem., kāda stāvokļa, norises, apstākļu) pastiprinātu, spēcīgu izpausmi.
PiemēriGrūtību pilns ceļojums.
Stabili vārdu savienojumiPacietības mērs ir pilns.
5.2.Par laiku, laika posmu.
PiemēriGaidu pilnas stundas.
5.3.Par tekstu.
PiemēriSpriedzes, pārsteigumu pilns romāns.
6.Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku); tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piem., par skatienu, balsi).
PiemēriSpēka pilns jauneklis.
7.Tāds, kas savā izpausmē ir sasniedzis augstāko pakāpi; arī galējo robežu (par norisi, procesu, parādību).
PiemēriPilns Saules aptumsums.
Stabili vārdu savienojumiAr pilnu jaudu.
7.1.Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām prasībām (parasti par stāvokli).
PiemēriAuto ir pilnā gatavībā.
7.2.Tāds, kas ir sasniedzis savas attīstības augstāko pakāpi; tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktas attīstības pakāpes prasībām (parasti par augu stāvokli).
PiemēriKartupeļi ir pilnā briedumā.
8.Tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
PiemēriNoklausīts pilns kurss.
Stabili vārdu savienojumiPilna pansija.
8.1.Tāds, kurā ir visi paredzētie dalībnieki, grupas locekļi.
PiemēriKomanda spēlē pilnā sastāvā.
8.2.Tāds, kas aptver visu (laiku).
PiemēriPilna laika studijas.
10.Tāds, kas ir ļoti piedzēries.
PiemēriViņš ir jau pilns.
10.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs; kopā ar: darbības vārds "būt" Stipra dzēruma pakāpē.
PiemēriViņš ir galīgi pilnā.
Stabili vārdu savienojumi(Pilns) kā mārks. Ar pilnām burām. Ar pilnām tiesībām. Ar pilnu gaitu. Ar pilnu krūti.