Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
pilntiesīgs
pilntiesīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
pilntiesīga sieviešu dzimte, īpašības vārds
pilntiesīgi apstākļa vārds
pilntiesīgums vīriešu dzimte, lietvārds
Tāds, kam ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
PiemēriPilntiesīgs komandas spēlētājs, sapulces dalībnieks, valsts pilsonis.