pilntiesīgs
pilntiesīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pilntiesīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
pilntiesīgi apstākļa vārds
pilntiesīgums lietvārds; vīriešu dzimte
Tāds, kam ir visas tiesības būt (par ko), darīt (ko).
PiemēriPilntiesīgs komandas spēlētājs, sapulces dalībnieks, valsts pilsonis.