pilnvērtīgs
pilnvērtīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pilnvērtīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
pilnvērtīgi apstākļa vārds
pilnvērtība lietvārds; sieviešu dzimte
pilnvērtīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas pilnīgi, no dažādiem viedokļiem atbilst, ir pilnīgi piemērots noteiktām lietošanas, izmantošanas prasībām.
PiemēriPilnvērtīgs uzturs, miegs.
- Pilnvērtīgs uzturs, miegs.
- Pilnvērtīga barība kaķiem.
2.Tāds, kura personības īpašības, darba prasme, zināšanas pilnīgi atbilst noteiktām sabiedrības prasībām, arī sabiedrības ideālam.
PiemēriPilnvērtīgs sabiedrības loceklis.
- Pilnvērtīgs sabiedrības loceklis.
3.Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām prasībām, uzskatiem (piem., par parādībām sabiedrībā).
PiemēriPilnvērtīgs darbs ES institūcijās.
- Pilnvērtīgs darbs ES institūcijās.
- Pilnvērtīga izglītība.
- Bērnam jāaug pilnvērtīgā ģimenē.
- Atgriezties pilnvērtīgā dzīvē.
3.1.Tāds, kura saturā izpaužas kas nozīmīgs, vērtīgs, pilnīgi atbilstoši noteiktām prasībām, uzskatiem.
PiemēriPilnvērtīgs referāts.
- Pilnvērtīgs referāts.